Если у вас возникли сложности с курсовой, контрольной, дипломной, рефератом, отчетом по практике, научно-исследовательской и любой другой работой - мы готовы помочь.
Предоплата всего
Подписываем
PAGE 51
Rēzeknes Augstskola
Ekonomikas un vadības fakultāte
FINANŠU VADĪBAS KATEDRA
PROFESIONĀLĀS PRAKSES PĀRSKATS
SIA „BAIBIŅA”
Autore ............................ Inessa Katkovska
Otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības
studiju programmas „EKONOMIKA”
ar specializāciju
“Finanšu un grāmatvedības vadība”
pilna laika 4. kursa studente
st. apl. Nr. IA09155
Prakses vadītāja .............................. SIA„Baibiņa” grāmatvede Inese Katkovska
RA prakses vadītājs ............................... Mg. oec. docetāja Jeļena Volkova
RĒZEKNE
2013
Saturs
Ievads ........................................................................................................................................ 4
3.1. Uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumu raksturojums un uzskaites īpatnības ....................16
3.2. Uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu raksturojums un uzskaites īpatnības .........................19
3.3. Uzņēmuma pašu kapitāla raksturojums un uzskaites īpatnības ....................................27
3.4. Uzņēmuma saistību raksturojums un uzskaites īpatnības.......................................28
3.5. Uzņēmuma nodokļui uzskaites īpatnības...................................................30
3.6. Uzņēmuma ieņēmumu un izdevumu uzskaites īpatnības.....................................31
3.7. Uzņēmuma gada pārskata sagatavošana.......................................................31
6.1.Uzņēmuma darba resursu un darba samaksas analīze..........................................35
6.2. Uzņēmuma gada pārskatu analīze.......................................................37
6.3. Uzņēmuma likviditātes analīze............................................................................42
6.4. Uzņēmuma saistību analīze.................................................................42
6.5. Uzņēmuma rentabilitātes radītāju analīze.......................................................42
6.6. Uzņēmuma aktivitātes radītāju analīze .............................................42
6.7. Uzņēmuma pamatlīdzekļu analīze ........................................................42
6.8. Uzņēmuma finansēšanas analīze ........................................44
Secinājumi un priekšlikumi .....................................................49
Izmantotās literatūras un avotu saraksts ...................................................................................
Ievads
Prakses vieta ir SIA „Baibiņa”. Prakse tika izieta no 2012.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 1.aprīlīm. Tās laikā autore iepazinās ar uzņēmuma vēsturi, uzņēmuma pamatdarbības veidiem, grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumā, uzņēmuma galvenajiem saimnieciskajiem darījumiem, to dokumentālo pamatojumu, kontējumiem, darba algas uzskaiti uzņēmumā, galvenajiem finansiālajiem rādītājiem, kā arī citiem ar uzņēmuma darbību saistītiem procesiem.
Profesionālā prakse palīdz apzināties savas spējas un potenciālu, kā arī sagatavo darbam ekonomikas sektoros, sniedz praktiskas iemaņas un zināšanas, tostarp nodrošina lielisku iespēju noderīgu kontaktu dibināšanai.
Profesionālās prakses mērķis ir nostiprināt studiju programmas laikā gūtās teorētiskās zināšanas un pielietot tās praktiskajā darbībā, strādājot SIA „Baibiņa”.
Profesionālās prakses uzdevumi:
Pētījuma metodes: analītiskās, statistiskās un novērošanas metodes.
Pētīšanas periods: 2009.-2011.gads.
Izmantotie literatūras avoti: ekonomikas literatūra un interneta resuri (minimāli), uzņēmuma iekšēja dokumentācija, grāmatvedības dokumentācija uzņēmumā, gada pārskats, uzņēmuma nepublicēti materiāli.
1. SIA „BAIBIŅA” VISPARĪGS RAKSTUROJUMS
Uzņēmums SIA „Baibiņa’’ tika nodibināts 1995.gadā 29.martā. Uzņēmuma dibināšanas ideja pieder uzņēmuma īpašniekiem – Dainim Katkovskim un viņa sievai Inesei Katkovskai, kuri vēlējās nodrošināt savu un savas ģimenes materiālo, sociālo, kultūras vajadzību apmierināšanu, aktīvi iesaistīties un piedalīties ekonomiskajā darbībā, īstenot efektīvu uzņēmējdarbību, līdz ar to, dot savu ieguldījumu Latvijas Republikas tautsaimniecībā. Tā kā uzņēmums sākotnēji bija ģimenes uzņēmums, tāpēc īpašnieki, kā uzņēmējdarbības formu - izvēlējas zemnieku saimniecību, bet uzņēmuma nosaukums tika izvēlēts par godu jaundzimušais dibinātāju meitai.
Kad uzņēmums bija nodibināts, tās atrodas Stoļerovas pagastā un bez īpašniekiem vēl strādāja tikai divi darbinieki. Uzņēmums pārsvarā ražoja dzelzceļa gulšņus un dēļus.
1998.gadā notika uzņēmuma paplašināšana-ražotne tika pārcelta uz lielākajām telpām ar vairākiem papildus darba galdiem tajā pašā pagastā, un sāka ražot taras dēļus.
2000.gadā notika reorganizācija, kuras rezultātā tika– mainīta uzņēmējdarbības forma uz Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) un valdes sastāvs. Dainis Katkovskis tiek ievēlēts par valdes priekšsēdētāju; viņa sieva Inese Katkovska (galvenā grāmatvede) - valdes locekli un Imants Koroševskis- valdes loceklis, tehniskais direktors.
Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2600 lati. Sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 1000 daļām. Vienas daļas vērtība ir 2.6 lati. Uz doto brīdi SIA „Baibiņa’’ pamatkapitals ir sadalīts sekojoši:
Uzņēmums sāka nodarboties ar gulbūvju ražošanu. Uzņēmums kļūst par vienu no lielākiem darba devējiem savā pagastā.
2006.gadā tika iegādātas rūpniecības telpas Rēzeknē, kur veikts kapitālais remonts un tika atvērs papildus ražošanas cehs.. Uzņēmums arī piedāvā iznomat telpas Rezeknes speciālajā ekonomiskā zonā.
2007.gada sāka izgatavot koka paletes, kas tagad ir uzņēmuma galvenais eksporta produkts un pašlaik tas nes lielāku uzņēmuma ienkākumu daļu.
Uzņēmuma misija ir nodarboties ar kokapstrādi, normāli funkcionēt, apmierināt klienta vajadzības, strādāt ar peļņu.
Darbības īstermiņa mērki:
Darbības ilgtermiņa mērķi:
Tā, ka koks ir galvenā mūsu valsts bagātība, tāpēc daudz uzņēmumu nodarbojas ar kokapstrādi. Galvenie konkurenti Latvijā, kas kuri ražo līdzvērtīgas preces ir SIA „Kronus’’, SIA „DEM-D PALETES”, SIA „Kubikmetrs’’, SIA „Safeks’’, SIA „Paletes’’, SIA „AM Paletes’’ un SIA „Marko KEA’’.
SIA ‘’Baibiņa pakalpojumus parasti izmanto Eiropas valstu uzņēmumi, pārsvarā partneri no Vācijas un Francijas.
Uzņemums sadarbojas ar daudziem Latvijas uzņēmumiem, kokmateriālus iepērk no SIA „Ceļa priedes”, SIA „Gaujas koks”, SIA „Verems”, SIA „PTC”, zaglentes no SIA „Arnika”, naglas no SIA „Visiko”, SIA „Ottenstein Latvija”.
2. GRĀMATVEDĪBAS DARBA ORGANIZĀCIJA
SIA „Baibiņa” grāmatvedības uzskaiti veic pamatojoties uz šādiem grāmatvedības organizācijas pamatprincipiem:
Uzņēmumā ir sastādīta grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas metodika, kurā ir noteikts, ka grāmatvedība uzskaites kārtošanas tiesiskais pamats ir šādi LR likumdošanas un normatīvie akti.
Izstrādāta metodika nosaka, ka SIA „Baibiņa” grāmatvedība strādā vadoties pēc šādiem grāmatvedības organizācijas principiem:
1. Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.
2. Attaisnojuma dokumentus nedrīkst kārtot ierakstos izmantojot zīmuli, vai ar citādi tehniski viegliem pārlabojamiem vai fiziski nenoturīgiem veidiem.
3. Dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumenta noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Pēc attaisnojuma dokumenta pārbaudes uz tā norāda grāmatojumu (kontējumu), vai izdrukā no grāmatvedības programmas izdruku, kurā ir grāmatojumi.
4. Kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtību lieto Latvijas Republikas naudas vienību. Ja attaisnojuma dokumentā vienības mērs ir ārvalstu valūta vai ja attaisnojuma dokuments apliecina ārvalstu valūtas saņemšanu vai izdošanu, tajā norādītās summas, lai iegrāmatotu, pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalstu valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā.
5. Katra pārskata gada beigās kontus un grāmatvedības reģistrus slēdz, iegrāmatojot kontu slēguma ierakstus un pārnesot kontu atlikumus uz jaunajiem – nākamā pārskata gada – grāmatvedības reģistriem.
6. Grāmatvedības ierakstus (grāmatojumus) izdara izmaksu brīdī, tad, kad tiek saņemti ieņēmumi, iegādāti, norakstīti vai izlietoti aktīvi, iesaistīti papildu finansēšanas līdzekļi. Lielākā daļā operāciju līdzekļu pieskaitīšana grāmatvedības kontos vai attiecīgi to norakstīšana notiek bez skaidras naudas kustības.
7. Izmaksas un ieņēmumus jāatspoguļo vienā un tajā pašā pārskata periodā.
8. Rādītāju uzskaites metodēm un skaidrojumiem nedrīkst mainīties viena pārskata perioda gaitā, bet iespēju robežās ilgāka laiku periodā.
9. Firma kārto grāmatvedību saskaņā ar nosacījumu, ka firma turpinās savu darbību tuvākajā nākotnē un tai nav nodoma vai nepieciešamības likvidēt firmu vai būtiski sašaurināt ražošanu, tātad saistības tiks nokārtotas.
10. Norēķini ar budžetu par maksājamiem nodokļiem, nodevām un sociālās nodrošināšanas maksājumiem salīdzināmi ar VID izsniegtajiem kontu izrakstiem. Starpības, kas konstatētas salīdzinot ar grāmatvedības reģistra datiem, noregulējamas atskaites gada pārskatā.
11. No kredītiestādēm saņemto aizdevumu atlikumu summas pārskata gada beigās salīdzināmas ar attiecīgās kredītiestādes apstiprinājumu.
12. Debitoru un kreditoru saistību apmēri pārbaudāmi pēc katra pārskata gada viena mēneša laikā, sastādot norēķinu salīdzināšanas aktu.1
Uzņēmumos pastāv gan slēgtā, gan atklāta informācija, gan iekšējā, gan ārējā informācija. Katram informācijas veidam ir savi datu lietotāji. Datu lietotājus arī var sadalīt gan ārējos, gan iekšējos. Visvairāk ir ārējo informāciju lietotāju, un tie ir: ieguldītāji, aizdēvēji, kreditori, klienti, valsts institūcijas (VID, Valsts statistikas pārvalde, Uzņēmuma reģistrs, Tiesībsargājošas institūcijas, Finanšu analītiķi, konsultanti), sabiedrība, piegādātāji. Un iekšējie datu lietotāji ir: uzņēmuma vadība, kapitāla īpašnieki (dibinātāji), darbinieki.
SIA „Baibiņa” datu lietotāji ir šādi: iekšējie-darbinieki, uzņēmuma vadība un uzņēmuma kapitāla īpašnieki. Un ārēji ir šādi: aizdēvēji, kreditori (piegādātāji, darbuzņēmēji), klienti, valsts institūcijas (VID, Valsts statistikas pārvalde, Uzņēmumu reģistrs), sabiedrība.
Ārējo datu lietotāju skatāmā informācija ir no uzņēmuma gada pārskatiem, kas tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā.
Iekšējo datu lietotāju skatāmā informācija ir arī uzņēmuma gada pārskats, kā arī iekšējie finanšu pārskati.
Uzņēmumā ir izstrādāta uzskaites politika un grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas politika. Šo dokumentu ir izstrādājusi uzņēmuma galvenā grāmatvede, bet apstiprinājis uzņēmuma vadītājs. Uzskaites politika uzņēmumā tiek izmantojama 5 gadus sākot ar apstiprināšanas brīdi. Šajā dokumentā ietilpst:
Grāmatvedības uzskaites politika tiek sastādīta, lai vieglāk organizētu grāmatvedības uzskaiti.
Ik gadu, pirms gada pārskata sastādīšanas uzņēmumā notiek inventarizācija, kura sākas 01. novembrī un beidzas 31. janvārī. Inventarizācijas laikā tiek pārbaudīti uzņēmuma visi uzņēmumā īpašumā esošie nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, krājumi, naudas līdzekļi un norēķini.
Inventarizācija uzņēmumā notiek saskaņā ar izveidoto inventarizācijas nolikumu. 2
Autore uzskata, ka grāmatvedības darba organizācija uzņemumā ir iekārtota sekmīgi.
3. FINANŠU GRĀMATVEDĪBAS RAKSTUROJUMS UN UZSKAITE3
Viens no pirmajiem bilances aktīva posteņiem jebkurā uzņēmuma ir ilgtermiņa ieguldījumi
Pie ilgtermiņa ieguldījumiem pieder nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Nemateriālo ieguldījumu sastāvā uzņēmumā ir uzskaitītas grāmatvedības datorprogrammas, piemēram, datorprogramma „GRĪNS” u.c.
Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiski ilgtermiņa ieguldījumi, ko izmanto preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai, uzņēmuma administrācijas, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām, kuru vērtība pārsniedz Ls 50 un lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu un kuri nav iegādāti pārdošanai.
Pamatlīdzekļi un nemateriālo ieguldījumu grāmatvedības sintētiskās uzskaites reģistros, sadalīti sekojošās kategorijās:
3.1.1.tabula
SIA „Baibiņa” pamatlīdzekļu un nemateriālo līdzekļu uzskaitei lietotie konti
|
Kategorija |
Konts |
|
Zemes gabali, ēkas, būves |
1210 |
|
Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas |
1220 |
|
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs |
1230 |
|
Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas |
1240 |
|
Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem |
1280 |
|
Pamatlīdzekļu nolietojums |
1290 |
|
Patenti, licences, datorprogrammas |
1120 |
|
Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa |
1190 |
Saņemot jaunu pamatlīdzekļu objektu, par attaisnojuma dokumentu kalpo preču pavadzīmes – rēķini, kases aparāta čeki, pieņemšanas - nodošanas akti un citi likumdošanas prasībām atbilstoši iegādes dokumenti, ko grāmato:
D – 1240 K – 5310
D – 5721
Visu pamatlīdzekļu veidošanu sākotnēji grāmato kontu 1240 vai 1241 debetā.
Nākamais dokuments ir “Akts par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā”, kas ir iekšējais attaisnojuma dokuments un tiek noformēts saskaņā ar MK noteikumu “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ”noteikumiem.
Pamatlīdzekļu vērtībā ietver iepirkšanas cenu un citus ar to saistītos izdevumus līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. To var palielināt veicot objektu rekonstrukciju un renovāciju (kapitālo remontu).
Kapitālā remonta izmaksu grāmatojumi:
D – 5721-0 K – 5310
Pamatlīdzekļu atlikušo vērtību palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību.
Grāmatvedības finansu uzskaites vajadzībām pielieto sekojošas pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma normas:
3.1.2. tabula
SIA „Baibiņa” pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojumu normas (%)
|
Pamatlīdzeklis |
Nolietojuma norma (%) |
|
Ēkas un būves |
5 |
|
Turboģenerators |
5 |
|
Mēbeles un biroja iekārtas |
10 |
|
Datori, kopētāji un to aprīkojums |
25 |
|
Mobilie telefoni |
33,3 |
|
Siltumtehniskās iekārtas, sūkņi, kompresori, ventilācijas un gāzu attīrīšanas iekārtas |
20 |
|
Elektroniskās sakaru un laboratorijas iekārtas |
20 |
|
Traktori |
20 |
|
Automašīnas, to piekabes |
20 |
|
Darba rīki un ražošanas instrumenti |
33,3 |
|
Nemateriālie ieguldījumi |
|
|
Datorprogrammas |
25 |
Aprēķināto nolietojumu pamatlīdzekļiem grāmato: D – 7420 K – 1290
Aprēķināto nolietojumu datorprogrammām grāmato: D-7410 K – 1190
Pamatlīdzekļu nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes, to rēķina katru mēnesi. Pirms nolietojuma aprēķināšanas no sākotnējās vērtības atskaita Ls 5, kas ir mazākā pamatlīdzekļa uzskaites vērtība, no kuras tiek aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums. Norakstot pamatlīdzekli, veic papildus grāmatojumu par mazāko pamatlīdzekļu uzskaites vērtību - Ls5, grāmatojot:
D – 7420 K – 1290
Pamatlīdzekļu nolietojuma rēķināšanu sāk ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un izbeidz ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc tā izslēgšanas no pamatlīdzekļu sastāva.
Pamatlīdzekļus izslēdz no grāmatvedības uzskaites tad, kad tos atsavina vai kad pamatlīdzekļus vairs neizmanto t.i. tie ir nolietojušies. Ja likvidācijas rezultātā rodas materiālās vērtības (rezerves daļas, lūžņi u.c.), tās grāmato krājumu sastāvā. Izmaksas, kas tieši saistītas ar pamatlīdzekļu likvidāciju (darba alga demontētājiem, transporta pakalpojumi lūžņu aizvākšanai u.c.), iegrāmatojamas kā pamatlīdzekļu likvidācijas izdevumi. Peļņu vai zaudējumus, kas radušies pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas dēļ, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi atzīšanas pārtraukšana. Neto peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļu atsavināšanas atzīst postenī “Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai “Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas” Izslēdzot pamatlīdzekļus jāsastāda akts par pamatlīdzekļu izslēgšanu (likvidāciju).
D – 1290 K – 12… (noamortizētā daļa)
D - 8290 K - 12… (atlikusī vērtība)
D – 21xx K – 8190 (saņemti metāllūžņi)
D – 8290 K – 7210,7310 (u.c. likvidācijas izmaksas)
D – 2312 K – 6540 (nodoti metāllūžņi)
D – 7120 K - 21xx (izslēgti nodotie metāllūžņi)
Pamatlīdzekļu pieņemšanai un norakstīšanai uzņēmuma vadītājs apstiprina komisiju 3 cilvēku sastāvā.
Visiem pamatlīdzekļiem tiek ieviesta pamatlīdzekļu uzskaites kartīte, kurā atspoguļo visu informāciju, kas saistīta ar konkrēto pamatlīdzekli (piem., nolietojums, atlikusī vērtība, pārvērtēšana u.c.).
Bilancē pamatlīdzekļus uzrāda atlikušajā vērtībā, kas aprēķināta, bilances vērtībai gada sākumā pieskaitot palielinājumus un atskaitot samazinājumus un norakstījumus pārskata periodā.
Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins nodokļu vajadzībām tiek rēķināts pēc ģeometriski degresīvas metodes.
Uzņēmuma esošo pamatlīdzekļu vērtība, noradīta grāmatvedības atskaites, bieži neatbilst patiesajai vērtībai un ir nepieciešami biezi veikt pamatlīdzekļu pārvestēšanu.
Autore uzskata, ka uzņēmuma vadītājam vai grāmatvedim tādiem pamatlīdzekļiem, ka speciālas iekārtas, kuras paredzēts izmantot noteikto skaitu detaļu izgatavošanai, vai autotransportam, kurš paredzēts konkrētam kilometru nobraukumam, pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaitē jāpiemēro vienības kopsummas metode, tad aprēkinātais uzkrātais nolietojums atbilstīs patiesajai vērtībai un nevajadzēs veikt pamatlīdzekļu pārvertēšanu.
3.2. Uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu raksturojums un uzskaites īpatnības
Otrs lielākais bilances aktīva postenis ir apgrozāmie līdzekļi, kas sevī krajumus, norēķini ar debitoriem, nakamo periodu izdevumus, naudas līdzekļus.
Krājumu uzskaite
Saņemot preču pavadzīmi - rēķinu gadījumā, jā krājumi ir faktiski saņemti, dokumenta noradītajā vērtībā palielina izdevumu kontu un palielina saistību kontu, tas ir uzskaitē lieto periodisko inventarizācijas metodi, grāmatojot :
D – 71; 75; 76 (attiecīgais izdevumu konts)
D 5721 (pvn)
K – 5310 (īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem)
Saņemot rēķinu par avansa maksājumu, grāmatojumus neveic, bet rēķinu reģistrē zembilancē.
Avansa maksājuma dokumenta apmaksas dienā gramatojot:
D – 2190 (avansa maksājumi par krajumiem
K – 2600 (naudas līdzekļi)
Saņemot krājumus, par kuriem iepriekš veikts avansa maksājumus grāmato:
D- 71; 75; 76 (attiecīgais izdevumu konts)
K – 219 (avansa maksājumi par krājumiem
Degviela transporta līdzekļiem pamatā tiek saņemta no uzpildes stacijām, ar ko noslēgts līgums, un norēķini tiek veikti ar pārskaitījumu. Mēneša beigās, saņemot rēķinu, tiek saņemts saraksts par to, kas saņēmis degvielu, lai varētu veikt kontroli. Izņēmuma gadījumos tiek izsniegts norēķinu avanss degvielas iegādei, par ko attaisnojuma dokumenti tiek pievienoti norēķinu avansa atskaitei.
Transporta līdzekļiem izlietotās degvielas norakstīšanai kā attaisnojuma dokuments ir “Ceļa zīme”. Pamatojoties uz “Ceļa zīmes” datiem, mēneša beigās tiek sastādīta “Kartiņa degvielas izlietojumam” katram transporta līdzeklim, kur redzami tā darba rādītāji. Degvielas norakstīšanai tiek sastādīts “Akts par izlietoto degvielu transporta vajadzībām”. Pēc visu datu apkopošanas katru mēnesi tiek sastādīts “Pārskats par degvielas izlietojumu transportam” uzņēmumā.
Debitoru prasību uzskaite
Debitoru parādu uzskaite un kontrolē ir ļoti svarīgā, jo tos savlaicīgi neiekasējot , uzņēmumā var rasties nopietnas problēmas ar maksātspēju. SIA “Baibiņa” debitoru parādi tiek stingri kontrolēti un uzskaitīti.
Debitoru parādu atlikumi bilancē tiek atspoguļoti atbilstoši attaisnojuma dokumentiem (piem., izrakstītās pavadzīmes, rēķini u.c.) un ierakstiem uzņēmuma grāmatvedības reģistros, kuri saskaņoti ar pašu debitoru grāmatvedības reģistru datiem. Debitoru parādu atlikumi bilancē parādāmi neto vērtībā, kas aprēķināta, no to uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atņemot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu.
Debitoru prasības atzīst saskaņā ar ieņēmumu uzskaites pamatprincipiem, grāmatojot:
D – 2300 (debitori)
K – 6000 (ieņēmumi
Saņemot prasību apmaksu grāmato:
D – 2600 (naudas līdzekļi)
K – 2300 (debitori)
Ja darbiniekam izsniedz avansu grāmato:
D – 238 (darbiniekiem izsniegtie avansi)
K – 2600 (naudas līdzekļi)
Saņemot no darbinieka izlietotā avansa atskaiti gramato:
D – 7000 (izdevumu attiecīgais konts)
K – 238 (darbiniekiem izsniegtie avansi)
Tiem debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, veido uzkrājumus nedrošiem (šaubīgiem) parādiem. Uzkrājumus veido tikai apšaubāmās summas apmērā. Vispirms, pēc uzņēmumā pieņemtās šaubīgo parādu vērtēšanas metodes, nosaka nedrošo parādu summu un pārgrāmato no pircēju un pasūtītāju parādu konta uz nedrošo parādu kontu 2319 “ Šaubīgie debitoru parādi”. Galvenokārt nedrošie parādi uzņēmumā tiek vērtēti pēc parādu vecuma un debitora maksātspējas izvērtēšanas.
Katram sintētiskajam kontam iekārtota analītiskā uzskaite, kas nodrošina uzskaiti par norēķiniem ar katru debitoru un par katru darījumu. Sniedzot pakalpojumus, nosūtot preces vai aizdodot naudu tiek noformēts darījumu apliecinošs dokuments.
Aprēķināto uzkrājumu šaubīgiem debitoru parādiem grāmatvedības uzskaitē atspoguļo, palielinot izdevumus. Ja apšaubāmais parāds tomēr tiek atgūts, tad samaksātās summas ieskaita ieņēmumos un samazina uzkrājumu nedrošiem parādiem. Parāda noilguma termiņš Latvijā ir 10 gadi.
Nākamo periodu izdevumi
Nākamo periodu izdevumus atzīst bilancē tikai tad, kad veikts maksājums. Šajā kontā nedrīkst uzrādīt nākotē veicamos maksājumus.
Izdevumu apmaksas dienā, pamatojoties uz maksājuma uzdevumu, grāmato:
D – 2400 (nākamo periodu izdevumi)
K – 2600 (naudas līdzekļi)
Naudas līdzekļi
Viens no svarīgākajiem apgrozāmo līdzekļu posteņiem ir naudas līdzekļi, kuriem piemīt visaugstākā likviditātes pakāpe. Naudas līdzekļiem ir svarīga nozīme uzņēmuma darbībā, tāpēc tiem ir nepieciešama stingra un precīza uzskaite. SIA „Baibiņa” galvenie naudas līdzekļu veidi ir:
Skaidras naudas atlikumus uzņēmums glabā kasē un darījumus skaidrā naudā uzskata kā kases operācijas. Kases operācijas veic grāmatvede, kas izpilda kasiera pienākumus un ar kuru noslēgts līgums par materiālo atbildību. Katru dienu uzņēmumā tiek kārtota kases grāmata, kurā tiek atspoguļota visa uzņēmumā ienākoša un izejošā skaidrā nauda, tās lapas tiek numurētas un iešūtas un apzīmogotas, labojumi tajā ir aizliegti.
Skaidrās naudas saņemšanu par sniegtajiem pakalpojumiem, izpildītajiem darbiem un realizētajām precēm sākotnēji reģistrē kases aparātā, maksātājam izsniedzot EKA čeku un dienas beigās ieraksta EKA žurnālā. Vajadzības gadījumā izraksta darījuma kvītis, kas reģistrētas VID. Dienas beigās izraksta kases ieņēmumu orderi, pievienojot Z atskaiti. Naudu no norēķinu konta bankā vai no norēķinu personām – kā neizlietotās naudas atlikumu – kasē pieņem tikai ar kases ieņēmumu orderi.
Kases ieņēmumu orderus paraksta galvenā grāmatvede, bet kases izdevumu orderus paraksta valdes priekšsēdētājs un galvenā grāmatvede.
Aizpildītus kases ieņēmumu un izdevumu orderus grāmatvedībā, reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālā. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē atsevišķi.
Bezskaidru naudu uzņēmuma kontos bankā uzskaita, pamatojoties uz kredītiestāžu noteikto dokumentāciju. Attaisnojuma dokuments darījumu iegrāmatošanai ir bankas izsniegtais kontu izraksts, kur blakus katrai no norēķinu konta ienākošajai vai izejošajai naudas summai tiek pievienots kontējums.
Maksājumus internetbankā izpilda galvenā grāmatvede saskaņā ar valdes priekšsēdētāja akceptu uz apmaksājamiem dokumentiem. Pie dokumenta (pavadzīmes, rēķina) tiek iešūta internetbankas maksājumu uzdevuma izdruka.
Katram uzņēmuma naudas līdzekļu kontam bankā ir sekojoši analītiskās uzskaites kodi:
2620 – 0 „SEB banka”
2620 – 1 „DNB banka”
2620 – 2 „Norvik banka”
2620 – 4 „Citadele banka”
2620 – 5 „Swedbank”
Vispārējo kontroli par naudas līdzekļu uzskaiti uzņēmumā nodrošina galvenā grāmatvede.
Uzņēmuma pašu kapitālu veido, pamatkapitāls, rezerves un nesadalītā peļņa.
Pamatkapitāls ir uzņēmuma īpašnieku īpašums, kas ir reģistrēts komercreģistrā. Noteikumi par pamatkapitāla palielinājuma vai samazinājuma kārtību un apmēru tiek pieņemti īpašnieku sapulcē.
Uzņēmums var veidot rezerves, lai segtu zaudējumus, kā arī citiem mērķiem paredzētas rezerves. Rezerves kapitālu veido atskaitījumi no nesadalītās peļņas, to apjomu noteic uzņēmuma dalībnieku kārtējā pilnsapulcē.
Nesadalīta peļņa ir uzņēmuma pārskata gada peļņa, kas ir sadalāma nākamajā gadā valdes kopsapulcē.
Dibinot uzņēmumu grāmatvedis sastāda sākuma bilanci, kas ir arī sākuma punkts grāmatvedībai un grāmato šādi:
D jebkurš aktīva postenis vai nauda,
K 311(pamatkapitāls)
Visas rezerves, kas veidojas uzņēmumā tiek izlietotas iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai un bezcerīgo debitoru parādu segšanai.
Uzkrājumi Uzkrājumi ir saistības, kuras ir paredzētas noteikta veida zaudējumu, saistību vai izmaksu segšanai. Uzkrājumi attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un bilances datumā ir paredzami vai droši zināmi, bet to apjoms vai segšanas datums nav skaidri zināms. Uzkrājumus drīkst veidot tikai nepieciešamajos apmēros uz pamatota aprēķina pamata.
Uzņēmums veido uzkrājumus atvaļinājuma izmaksām un uzkrājumus šaubīgo parādu segšanai. Tiem tiek pielietoti atseviški gramatvedības konti:
4310 – Uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem
4320 - Uzkrājumi neizmantotajiem atvalinājumiem
Aprēķins jāveic saskaņā ar valdes sēdes lēmumu, procentos no kopējās pircēju un pasūtītāju parāda kopsummas. Uz izveidotu uzkrājumu summu tiek palielināta apliekamā ienākuma summa. Ja uzkrājumu summa par tekošo periodu tiek samazināta, tad uz šo summu apliekamais objekts tiek samazināts, ievērojot likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokļi” prasības.
Grāmatojumu piemēri:
Aprēķināts uzkrājums atvaļinājumiem
D - 73 (personāla izmaksas)
K – 4320 (uzkrājumi neizmantotiem atvalinājumiem)
Reti kurš uzņēmums ir spējīgs iztikt ar pašu līdzekļiem un bez saistībām, arī SIA „Baibiņa” nav izņēmums. Saistības jeb kreditori ir visi tie , kas aizdevuši uzņēmumam naudu vai materiālās vērtības, parasti ar samaksu vēlākā termiņā un ar noteiktu aizdevuma procentu un, tie parāda, kāda daļa no aktīviem ir iegūta, izmantojot aizņemto kapitālu.
Kreditorus parasti iedala –īstermiņa kreditori ( parāda dzēšanas ilgums līdz vienam gadam) un ilgtermiņa kreditori (parādu var dzēst laikā, kas ilgāks par gadu) , kurus bilancē atspoguļo atsevišķi.
Kreditoru parādu atlikumi bilancē tiek parādīti atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros. Kreditoru parādu atlikumiem jābūt saskaņotiem ar pašu kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. Saskaņošanu veic tāpat kā ar debitoriem, sastādot un nosūtot aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu. Par katru kreditoru tiek iekārtota analītiskā uzskaite, lai varētu izsekot katra parāda sākumu un beigas, par ko tas izveidojies un kā dzēsts. Kreditoru uzskaitei uzņēmumā tiek izmantoti šādi konti:
Kontos 5150 un 5160 uzskaita uzņēmuma aizņēmumus no kredītiestādēm.
Grāmatojumi:
Saņemts aizņēmums no kredītiestādes
- īstermiņa D – ts 2620 K – ts 5150
- ilgtermiņa D – ts 2620 K – ts 5160
Samaksāti procenti
D – ts 8220,8240 K – ts 2620
Atmaksāts aizņēmums vai tā daļa
D – ts 5150, 5160 K – ts 2620
Pārgrāmatota ilgtermiņa aizņēmuma daļa uz īstermiņa aizņēmumu
D – ts 5160 K – ts 5150
Valūtā veiktos maksājumus pārrēķina latos pēc LB noteiktā valūtas kursa darījuma dienā. Ieņēmumus vai zaudējumus no valūtas kursa svārstībām grāmato attiecīgi vai nu kredītā 8150 (ieņēmumi) vai debetā 8250 (zaudējumi)
Kontā 5210 uzskaita saņemtos avansus (priekšapmaksu). Grāmatojumi norēķiniem par saņemtajiem avansiem:
Saņemts avanss
D – ts 2620 K – ts 5210
PVN no avansa
D – ts 2391 K – ts 5721 – 0 vai – 3
Sniegti pakalpojumi
- vērtība bez PVN D – ts 2310 K –ts 61xx
- PVN kas saņemts avansā D – ts 2310 K – ts 5722–01
- PVN starpība D – ts 2310 K – ts 5721–0 vai–3
Pārgrāmatots PVN no avansa summas
D – ts 5722 – 01 K – ts 2391
Ieskaitīts avanss norēķinos
D – ts 5210 K – ts 2310
Atgriezts neizmantotais avanss
- avansa summa D – ts 5210 K – ts 2620
- PVN no avansa D – ts 5721 – 6 K – ts 2391
pārgrāmatojums D – ts 5729 K – ts 5721-6
Katram uzņēmumam veicot saimniecisko darbību, nepieciešams iegādāties gan materiālās vērtības, gan arī pakalpojumus no citiem uzņēmumiem. Kontā 5310 “Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem” atspoguļo uzņēmuma norēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Tiek iekārtota analītiskā uzskaite par katru šādu kreditoru un par katru darījumu tā, lai varētu izsekot katra darījuma sākumu un beigas. Par attaisnojuma dokumentiem norēķinos ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem kalpo preču pavadzīmes- rēķini, faktūrrēķini, samaksu apstiprinošie bankas un kases dokumenti, rakstiska vienošanās par ieskaita darījumu. Grāmatojumi norēķinu ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem uzskaitei:
- pamatlīdzekļi D – ts 1240 K –ts 5310
PVN D – ts 5721 – 0 K – ts 5310
- materiāli, kurināmais- izmantojot krājumu uzskaites nepārtraukto inventarizācijas metodi
D – ts 2110, 2113 K – ts 5310
PVN D – ts 5721 – 0 K – ts 5310
- biroja piederumi, papīrs
D – ts 7720 K – ts 5310
PVN D – ts 5721 – 0 K – ts 5310
D – ts 7xxx K – ts 5310
PVN D – ts 5721 – 0 K – ts 5310
D – ts 5310 K – ts 2620
D – ts 5310 K – ts 231x
D – ts 5310 K – ts 2190
- ja ir peļņa D – ts 5310 K – ts 8150
- ja zaudējumi D – ts 8250 K – ts 5310
D – ts 5310 K – ts 6580
Konts 5320 „Norēķini ar kreditoriem par uzkrātām saistībām”. Ja gada pārskata sastādīšanas laikā ir precīzi zināms izmaksu apjoms vai maksājuma datums, tad šādas saistības uzrāda kreditoru sastāvā bilances postenī „Uzkrātās saistības”. Uzkrātās saistības veido neizmantoto atvaļinājumu apmaksai un darba devēja sociālajām izmaksām.
Kontā 5540 “Norēķini par parādiem citiem uzņēmumiem” grāmato uzņēmuma norēķinus ar pārējiem kreditoriem par darījumu veidiem, kas nav uzskaitīti iepriekšējos piektās grupas kontos.
Kontā 5560 “Norēķini par līzinga darījumiem” tiek atspoguļoti norēķini ar līzinga kompānijām par uz finanšu līzinga pamata iegādātajiem pamatlīdzekļiem. Finanšu līzinga darījumi bilancē tiek atspoguļoti postenī “Citi aizņēmumi”. Grāmatojumi finanšu līzinga uzskaitei:
D – ts 1280 K – ts 2620
D – ts 1240 K – ts 2620
D – ts 5721-0 K – ts 2620
D – ts 1240 K – ts 5560
D – ts 5721-0 K – ts 5560
D – ts 12xx K – ts 1240
D – ts 5560 K – ts 1280
- pamatsumma D – ts 5560 K – ts 2620
- aprēķināti procenti D – ts 8220 K – ts 5560
- samaksāti procenti D – ts 5560 K – ts 2620
Konts 5610 “Norēķini par darba algu”. Katra mēneša beigās uzņēmumā tiek aprēķināta darbinieku darba alga un reizē ar darba algu – slimības nauda saskaņā ar slimības lapu “A . Šajā kontā uzskaitāmi arī norēķini par izpildītiem darbiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Apmaksas aprēķinu veic pēc darba pieņemšanas, kad atbildīgais darbinieks paraksta pieņemšanas aktu. Uzņēmuma darbinieku algas tiek pārskaitītas uz viņu banku kontiem, tāpēc ir ieviests konts 5611 “Norēķini par darba algu uz banku”.
Grāmatojumi:
- darba alga D – ts 72xx K – ts 5610
- darbnespējas lapa “A” D – ts 72xx K – ts 5610
- atvaļinājuma nauda D – ts 4320 K – ts 5610
Konts 5620 ”Norēķini par ieturējumiem no darba algas (izņemot nodokļus)”. Tie ir ieturējumi no darbinieku algām citu interesēs, un ieturētās summas jāpārskaita katru mēnesi tiem, kuru labā tās ieturētas, piemēram uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai, soda naudas, ieturējumi pēc izpildrakstiem u.c.
Grāmatojumi:
- pēc izpildrakstiem D – ts 5610 K – ts 5620
- citi ieturējumi D – ts 5610 K –ts 5620
Kontā 5623 “Ieturējumi no darba algas darba devēja labā” uzskaita ieturējumus no darba algas darba devēja labā.
Grāmatojumi:
Uzņēmumam savas saimnieciskās darbības laikā saskaņā ar LR nodokļu likumdošanu ir jāmaksā dažādi nodokļi. Parasti tie ir pasīva konti. Uzņēmuma tiek regulāri sekots norēķiniem ar budžetu par nodokļu maksājumiem, vismaz reizi ceturksnī salīdzina grāmatvedības datus ar VID nodokļu izdrukām. Dažkārt, nodokļu aprēķina periods dažiem nodokļiem nesakrīt ar grāmatvedībā atspoguļoto periodu. Šajā kontu grupā ir konti: 5710, 5720, 5721, 5722, 5723, 5724, 5725, 5726, 5727, 5728, 5729.
Konts 5710 “Norēķini par uzņēmuma ienākuma nodokli ” Katru gadu uzņēmums iesniedz VID UIN deklarāciju, kurā uzrāda aprēķināto UIN nodokļa summu. Lai, gada beigās uzņēmumam nerastos grūtības samaksāt UIN, gada laikā tiek veikti avansa maksājumi valsts budžetā, ja gada beigās rodas UIN pārmaksa, tad pārmaksas summa tiek novirzīta citu nodokļu apmaksai, vai , ja samaksātais UIN ir nepietiekams, tiek veikta piemaksa.
Grāmatojumi:
D – ts 8810 K – ts 2390
D – ts 8610 K – ts 8810
- ja kontā 8810 kredīta atlikums – ir jāpiemaksā D – ts 8810 K – ts 5710
- ja kontā 8810 debeta atlikums – pārmaksa D – ts 2390 K – ts 8810
Kontos 5720, 5721, 5722 un 5729 tiek atspoguļoti norēķini par PVN, ko veic saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” prasībām un „Nolikumu par PVN uzskaites metodiku”.
Kontā 5723 “Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli” uzskaita norēķinus par iedzīvotāju ienākuma nodokli .
Grāmatojumi:
Konts 5724 “Norēķini par sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”, šajā kontā tiek ieskaitīts gan darba devēja sociālais nodoklis, gan arī darba ņēmēja sociālo nodokļa daļa..
Grāmatojumi:
Konts 5728 “ Norēķini par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu”. Tāpat kā visi uzņēmumi, arī SIA „Baibiņa” maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu , kas ir riska valsts nodevu par katru nodarbināto darbinieku. Šo nodeva maksā tikai par tiem darbiniekiem, ar kuriem saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba attiecības neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir vai nav nodarbināts attiecīgajā mēnesī. To aprēķina katru mēnesi un pārskaitāma budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam.
Konts 5725 “Norēķini par dabas resursu nodokli”. Nodokli maksā par dabas resursu ieguvi un izmantošanu (ūdens ieguve no Daugavas) un vides (atmosfēras) piesārņošanu.
Konts 5726 “Norēķini par nekustamā īpašuma nodokli”, 5727 “Norēķini par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokli”. Nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” un MK noteikumiem. Grāmatojumi:
Saņemtās subsīdijas (kā arī dotāciju, dāvinājumu vai ziedojumu) uzskaita kontā 5910 “Nākamo periodu ieņēmumi” un sistemātiski pārnes pārējos saimnieciskās darbības ienākumos pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas periodā. Saņemto dotāciju atspoguļošanai grāmatvedībā tiek izmantota “Ieņēmumu metode”. D – 5910 K –6710
3.6. Uzņēmuma ieņēmumu un izdevumu raksturojums un uzskaites īpatnības
Uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus no produkcijas realizācijas un pakalpojumu sniegšanas uzskaita 6.un 8. grupas kontos. Visus ieņēmumus iedala šādās grupās:
- uzņēmuma saimnieciskās darbības (pamatdarbības) ieņēmumi;
- pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi;
- pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.
Uzņēmuma realizācijas ieņēmumi no pamatdarbības (no saražotas kokprodukcijas un telpu īres) veido neto apgrozījumu.
Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst, kad pakalpojums ir sniegts un pasūtītājs to ir apliecinājis (iesniegti skaitītāju rādījumi). Grāmatvedībā ieņēmumi tiek fiksēti uz izrakstīto rēķinu pamata, ņemot vērā to rašanās laiku, PVN summas netiek iekļautas ieņēmumos. Rēķini tiek izrakstīti mēneša pēdējā datumā.
Par administrācijas izdevumiem atzīst izdevumus, kas radušies uzturot sabiedrības pārvaldi un izpildvaru. Pie administrācijas izmaksām uzskaita, piemēram, sakaru izdevumus, izdevumus kancelejas precēm, administrācijas algas u.c.
Pārējos uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumos uzrāda citus uzņēmuma ieņēmumus, kas attiecas uz tā saimniecisko darbību, vai ir ar to saistīti, vai tieši izriet no tās, bet nav uzrādīti postenī “Neto apgrozījums” vai citos posteņos.
Izdevumus atzīst un uzskaita pēc uzkrāšanas principa, izdevumus atzīstot periodā, kad tie radusies, neatkarīgi no naudas līdzekļu samaksas. Izdevumu korekcija pieļaujamas tikai pārskata perioda ietvaros.
Izdevumus ārvalstu valūtā uzskaita latos to atzīšanas dienā. Izdevumus, kas rodas no valūtas kursu svārstībām izdevumu atzīšanas dienāun naudas samaksas dienā, uzskaita kā ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursu svārstībām.
3.7. Uzņēmuma gada pārskata sagatavošana
Gada pārskats tiek sastādīts saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatu”, LGS Nr.1 “Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes”, LGS Nr.2 “Naudas plūsmas pārskats” un citu uzņēmumam saistošu normatīvo aktu prasībām (LGS, MK noteikumi u.c.). Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par Sabiedrības līdzekļiem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.
Sabiedrības Gada pārskats sastāv no:
Gada pārskata sastādīšanas laiks tiek sadalīts piecos posmos:
1. Sagatavošanas posms;
2. Priekšdarbu posms;
3. Pamatposms;
4. Apkopošanas, pārveidošanas posms;
5. Noslēguma posms.
Pirmais – sagatavošanas – gada pārskata sastādīšanas posms aptver četrus mēnešus, (trīs mēneši līdz pārskata gada beigām un viens pēc pārskata gada nobeiguma) tas sākas 1. oktobrī un beidzas nākamā gada 31. janvārī. Šajā posmā Sabiedrība veic gada inventarizāciju saskaņā ar “Instrukciju par inventarizācijas veikšanu”.
Otrais – priekšdarbu – gada pārskata sastādīšanas posms sākas tikai pēc pārskata gada noslēguma (tas ir no nākamā gada 1. janvāra). Šā posma mērķis ir pārbaudīt, vai visi pārskata gada dokumenti iegrāmatoti (ievadīti datorā), vai pareizi aprēķināti apgrozījumi un kontu atlikumi, nosaka papildu iegrāmatojumus neizdarīto grāmatojumu atspoguļošanai uzskaitē, u.t.t. Pēc šā posma rezultātiem ir jāsastāda sintētisko kontu saldo pārskats, kurš atvieglo finanšu pārskatu sagatavošanas procesu.
Trešais posms – pamatposms – sākas pēc priekšdarbu posma noslēguma. Šajā posmā tiek sastādīts peļņas un zaudējumu aprēķins, apkopoti dati, aprēķināts pārskata gada rezultāts, kā arī aprēķināts nekustamā īpašuma nodokli (jāiesniedz VID un pašvaldībai līdz 1. februārim) un UIN. Sabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšana notiek sintētisko kontu saldo pārskatā operatīvo kontu slēgšanas veidā, kas tiek noformēta ar grāmatvedības izziņu. Pēc Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanas tiek aprēķināti nodokļi un aizpildītas nodokļu pārskatu veidlapas.
Ceturtais – apkopošanas - pārveidošanas – posms sākas pēc trešā posma noslēguma. Šā posma mērķis ir Sabiedrības Gada pārskata sastādīšana pilnā apjomā. Šā posma gaitā Sabiedrības galvenā grāmatvede:
Pilnīgi sagatavotu Gada pārskatu paraksta valdes locekļi. Sastādītais Gada pārskats tiek nodots pārbaudei zvērinātam revidentam.
Piektais – noslēguma – posms sastāv no divām daļām:
Šā posma mērķis ir apstiprināt un iesniegt Gada pārskatu un sadalīt pārskata gada peļņu vai segt pārskata gada zaudējumus Revidenta darba rezultāts ir Ziņojums par Sabiedrības gada pārskatu. Šajā laika periodā tiek sasaukti Sabiedrības īpašnieki, kuri apstiprina Gada pārskatu un nosaka, kā sadalīt peļņu, vai no kādiem avotiem segt zaudējumus. Lēmums tiek noformēts protokola veidā, tā kopija tiek apstiprināta un pievienota Gada pārskatam.
Sastādītais Gada pārskats kopā ar zvērinātā revidenta slēdzienu un kopsapulces protokola apstiprinātu kopiju tiek iesniegts LR Uzņēmumu reģistrā. Dokumentu komplekts, kuru iesniedz VID teritoriālajā nodaļā, jāpapildina ar Sabiedrības ienākumu nodokļa deklarāciju. Gada pārskats tiek iesniegts arī kredītiestādēm (ja tas nepieciešams), Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram un Jēkabpils pilsētas domei.
Gada pārskata un ienākumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš – ne vēlāk kā 4 mēneši pēc pārskata gada noslēguma un ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc pārskata apstiprināšanas.
Gada pārskats VID tiek iesniegts līdz nākamā gada 01.aprīlim.
4. VADĪBAS GRĀMATVEDĪBAS RAKSTUROJUMS
Uzņēmumā ar produkcijas pašizmaksas kalkulāciju nodarbojas grāmatvedība un normu, ražošanas, plānošanas un cenu birojs. Šajā birojā tiek izstrādātas katra konkrēta produkta ražošanā izlietojamo materiālu normas un apjomi, kā arī to veidi. Nosaka cik ir vajadzīgs patērēt darba laika, lai saražotu konkrēta veida vienu produkcijas veidu.
Izšķir divas produkta pašizmaksas kalkulācijas sistēmas, bet uzņēmumā pielieto šādu sistēmu:
pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija – ietver gan tiešās, gan netiešās (vispārējās, pieskaitāmās) izmaksas;
Uzņēmumā produkcijas pašizmaksu rēķinā izmantojot pēckalkulāciju, kuru sastāda izmantojot faktiskās izmaksas, kas uzkrātas grāmatvedības kontos iepriekšējā periodā.
Produkcijas faktisko kalkulāciju sastāda katru mēnesi. Šo kalkulāciju stāda mēneša beigās par iepriekšējo mēnesi, kad visi materiāli ir norakstīti un ir aprēķināta darba alga. Šādus produkcijas faktisko kalkulāciju sastāda uz produkcijas izlaišanas brīdi..
Kad visi materiālu un darba normatīvi ir izstrādāti materiālu un darba izdruku – plānu nodod cehos, bet materiālu limita kartes nodod izejvielu un materiālu noliktavā, lai zinātu cik izsniegt.
Jau ražojot produkciju, var būt tādi gadījumi, kad noteiktie izejvielu veidi tiek aizvietoti, ar līdzīga rakstura izejvielu veidiem.
Produkcijas pašizmaksas tiešās izmaksas ir materiāli, materiālu iegādes izdevumi, izņemot darba algu, tieši ražošanā nodarbināto pamatalga, sociālais nodoklis no pamatalgas.
Produkcijas pašizmaksas netiešas izmaksas ir enerģija, amortizācija, pārēja personāla (cehu vadītāji, kalpotāji, instruktori, u.c.) alga, sociālais nodoklis no pārējās algas, palīgmateriāli, un pārējie izdevumi. Visas netiešas izmaksas tiek sadalītas proporcionāli pamatalgai.
Saskaitot tiešos un netiešos izdevumus veidojas produkcijas ražošanas pašizmaksa. Vēl pie šīs pašizmaksas pieskaita ārpusražošanas izdevumus, kuru rezultātā veidojas produkcijas pilnā pašizmaksa.
Pasūtījuma vai vispār ražojuma pašizmaksa ir pamats cenas kalkulācijai. Pie pašizmaksas vispirms pieskaita peļņas pieskaitījuma likmi, pēc tam pircējam paredzēto skonto atlaidi, atlīdzību starpniekiem, ja tādi ir paredzēti, un tā aprēķina piedāvājuma cenu.
Peļņas pieskaitījuma likmi parasti nosaka pēc iepriekšējo periodu vidējā peļņas procenta. Tomēr katrā gadījumā to nevar pieņemt par peļņas pieskaitījuma likmi.
Konkurences apstākļos, kad pastāv saspriegta saimnieciskā konjunktūra, ne vienmēr var pārdot par šādu cenu. Tādēļ arī bieži nākas izmantot citas metodes cenu kalkulācijai un noteikt zemāko pieļaujamo cenu robežu. Šajos aprēķinos izmanto daļējo pašizmaksas aprēķināšanas metodi.
Katram debitoram (pircējam), saskaņā ar preču piegādes reģionu, eksistē cenu protokoli, pēc kuriem notiek darījumi. Darījuma cena var svārstīties atkarībā no pirktās produkcijas apjomiem un no produkcijas pieprasījuma dažādos reģionos.4
5.UZŅĒMUMA AUDITS, TĀ RAKSTUROJUMS
Uzņēmumā tiek veikti divu veidu auditi:
Ar iekšēja audita palīdzību pārbaida kvalitātes menedžmenta sistēmas pielietošanu un darbaspējas. Auditoru sastāvu nosaka SIA „Baibiņa” valde, kura katra gada beigās apstiprina iekšējā audita plānu, kuru sastāda kvalitātes vadīšanas pilnvarotais.
Iekšējais audita kārtībā:
Audita pamats ir kvalitātes sistēmas dokumentācija. Ja ir nepieciešams var tikt nozīmēts atkārtotais audits, ja audita laikā atklājas novirzes.
Ārējo auditu veic, lai sasniegtu vērtējumu par finanšu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pilnību , iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, iestādes izstrādātajai stratēģijai, politikai, noteiktajām funkcijām , kā arī par efektīvu un ekonomisku resursu izmantošanu.
Ārējo auditu veic ārēji neatkarīgi auditori, auditoru firmas, pamatojoties uz pasūtījumiem (līgumiem) ar uzņēmumiem. Ārējā audita mērķis ir noskaidrot finansiāli saimnieciskās darbības stāvokli un pārliecināties par pārbaudāmā uzņēmuma gada finanšu pārskatu pareizību. Ārējais audits var tikt izdarīts ar mērķi izstrādāt dažāda veida ieteikumus grāmatvedības darba uzlabošanai un uzņēmuma vadības pilnveidošanai.
Gada pārskata apstiprināšanai tekoša gada sākumā noslēdz līgumu ar zvērināto revidentu par gada pārskata audita veikšanu. Gada pārskata pārbaude pārsvarā ilgst 3-5 dienas. Veicot gada pārskata auditu, zvērināts revidents pārbauda ne tikai gada pārskatu, bet arī grāmatvedības uzskaiti. Pabeidzot gada pārskata auditu galarezultātus noformē, sagatavojot revidenta atzinumu par uzskaites, iekšējās kontroles un uzņēmuma stāvokli, kā arī par gada pārskata atbilstību realitātei. Audita rezultātā zvērināts revidents pārbauda, vai finanšu informācija ir sagatavota, izmantojot vispāratzītus grāmatvedības principus un vai tie lietoti konsekventi, finanšu informācija atbilst likumu un citu normatīvo aktu noteiktām prasībām, finanšu informācijā sniegtais priekšstats kopumā saskan ar zvērināta revidenta rīcībā esošo informācijas kopumu par uzņēmuma finansiāli saimniecisko darbību, visas būtiskas lietas, kas svarīgas pareizai finanšu informācijas atspoguļošanai, ir atbilstīgi uzrādītas. Atzinums tiek sastādīts bez piezīmēm.
6.UZŅĒMUMA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS UN FINANSĒŠANAS ANALĪZE
6.1. Uzņēmuma darba resursu un darba samaksas raksturojums un analīze
Jebkuras vadības sistēmas veiksmīga funkcionēšana un attīstība būtiski atkarīga no tās organizatoriskās struktūras zinātniskā pamatojuma. Vadības un darbinieku saikne, kā organizācijas struktūras viens no pamatelementiem, nodrošina organizācijas struktūras elementu, orientētu uz noteiktu mērķu sasniegšanu, mijiedarbību.
Autore uzskata kā organizatoriskā struktūra SIA Baibiņā izveidota sekmīgi.
2.1.attēls. SIA „Baibiņa’’ organizatoriskā struktūras shēma.
Uzņēmuma organizatoriskā struktūra sastāv no piecam nodaļam: razošanas, gramatvedības, personāla daļas, lietvedības un apsardzes.Visas nodaļas pakļaujas priekšsēdētājam, ko ir izvēlējusies valde. Ražošana dalās uz sekojošiem punktiem: razošanas nodrošināšana, ražošanas tehniskā nodrošināšana, ražošanas cehi, noliktavas un pasūtījumu pieņemšana.
Kvalitatīvas produkcijas ražošanai nepieciešamo un pietiekamas kvalifikācijas kadru atlase un sagatavošana tiek veikta pēc pamata un speciālās kvalifikācijas. Atkarībā no ražošanas nepieciešamības un struktūrvienību vadītāju iesniegumiem personāla daļa veic darbinieku atlasi, pamatojoties uz viņa skolas izglītību, profesionālo sagatavotību, esošajām profesionālajām iemaņām un darba pieredzi, kā arī tiek organizēti pasākumi personāla apmācībām nepieciešamajā apjomā (jauno strādnieku sagatavošana, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana).
Darbinieku algas tiek noteiktas ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu (pavēli) un darba līguma nosacījumiem, atbilstoši pastāvošajai likumdošanai darba algas nedrīkst būt noteiktas mazākas par noteikto valstī minimālo darba algu.
Administrācijas, noliktavas darbiniekiem, pārdevējam tiek noteikta laika darba samaksa. Pārējiem darbiniekiem darba samaksas noteikumi tiek atrunāti darba līgumā par konkrēto paveikto darbu (gabaldarba samaksa vai stundu samaksa). Uzņēmumā visiem darbiniekiem tiek piemērota arī premiālā darba samaksa par izpildīto ražošanas-realizācijas plānu.
Ieturējumi un atvieglojumi darba samaksas un nodokļu aprēķinā tiek piemēroti saskaņā ar LR likumdošanu.
Ejot atvaļinājumā darbinieks raksta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu, ko akceptē uzņēmuma vadītājs.
Uzņēmumā strādā dažāda vecuma darbinieki. Tā kā lielākā amatu daļai strādiekiem nepieciešama fiziska sagatavošanas, pārsvarā uzņēmumā strādā vīrieši , sievieties strādā tikai birojā.
Kvalitatīvas produkcijas ražošanai nepieciešamo un pietiekamas kvalifikācijas kadru atlase un sagatavošana tiek veikta pēc pamata un speciālās kvalifikācijas. Atkarībā no ražošanas nepieciešamības un struktūrvienību vadītāju iesniegumiem personāla daļa veic darbinieku atlasi, pamatojoties uz viņa skolas izglītību, profesionālo sagatavotību, esošajām profesionālajām iemaņām un darba pieredzi, kā arī tiek organizēti pasākumi personāla apmācībām nepieciešamajā apjomā (jauno strādnieku sagatavošana, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana).
Darbinieku algas tiek noteiktas ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu (pavēli) un darba līguma nosacījumiem, atbilstoši pastāvošajai likumdošanai darba algas nedrīkst būt noteiktas mazākas par noteikto valstī minimālo darba algu.
Uzņēmumā darba laika uzskaiti kārto izmantojot akorda (gabaldarba) darba laika uzskaites sistēmu un laika darba uzskaites sistēmu, līdz ar to arī darba samaksu rēķina pēc akorda un laika darba samaksas formām. Uzņēmumā pastāv summētais darba laiks. Darbiniekiem, kuri strādā īpašos darba apstākļos, tiek piešķirts gadā 5 darba dienas, kurš tiek arī apmaksāts. Ikgadējais atvaļinājums tiek piešķirts 2 reizes gadā, kurš tiek sadalīts divās vienādās daļās.
Administrācijas, noliktavas darbiniekiem, pārdevējam tiek noteikta laika darba samaksa. Pārējiem darbiniekiem darba samaksas noteikumi tiek atrunāti darba līgumā par konkrēto paveikto darbu (gabaldarba samaksa vai stundu samaksa). Uzņēmumā visiem darbiniekiem tiek piemērota arī premiālā darba samaksa par izpildīto ražošanas-realizācijas plānu.
Ieturējumi un atvieglojumi darba samaksas un nodokļu aprēķinā tiek piemēroti saskaņā ar LR likumdošanu.
Ejot atvaļinājumā darbinieks raksta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu, ko akceptē uzņēmuma vadītājs.
Uzņēmumā strādā dažāda vecuma darbinieki. Tā kā lielākā amatu daļai strādiekiem nepieciešama fiziska sagatavošanas, pārsvarā uzņēmumā strādā vīrieši , sievieties strādā tikai birojā.
SIA „Baibiņa” darbinieku kustība 2009.-2011.gadā
|
Gads |
Vidējais darbinieku skaits |
Pieņemti darbā |
Atbrīvoti no darba |
Personālā atjaunošanas koeficients |
Personāla aiziešanas koeficients |
|
2009. |
40 |
9 |
4 |
0.23 |
0.10 |
|
2010. |
47 |
17 |
11 |
0.36 |
0.23 |
|
2011. |
57 |
27 |
17 |
0.47 |
0.36 |
Tabulā ir redzams, ka 2009. gadā darbā pieņemto darbinieku skaits tika pieaudzis par 23%. No draba tika atlaisti 10% novidēja gada darbinieku skaita.
2010. gadā darbā pieņemto darbiniekuskaits tika pieaudzis par 36%. No draba tika atlaisti 23% novidēja gada darbinieku skaita.
2011. gadā darbā pieņemto darbiniekuskaits tika pieaudzis par 47%. No draba tika atlaisti 36% novidēja gada darbinieku skaita.
Personāla atjaunosanas koeficients ir daudz augstāks salīdzinājumā ar aiziešanas koeficientu. Vidējais darbinieku skaits vienmērīgi pieaug, neskatoties uz to, ka aiziešanas koeficients arī pieaug. Salīdzinājumā 2011. gadu ar 2009.gadu vidējais darbinieku skaits pieaudzis par 42.5%, tas ir apliecina, ka uzņēmums dinamiski attīstās, un tam ir nepieciešams lielaks cilvēkresursu darbaspēks sekmīgai darbošanai.
6.2. Uzņēmuma gada pārskata analīze
6.2.1.tabula
SIA „Baibiņa’’ bilances aktīvu horizontālā analīze (%)
|
Posteņu nosaukums |
2009. gads |
2010.gads pret 2009. gadu |
2011.gadspret 2010. gadu |
Izmaiņas 2009.-2011 |
|
Nemateriālie ieguldījumi kopā: |
100.00 |
25.00 |
-19.92 |
-35.93 |
|
Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi |
100.00 |
-5.00 |
-4.99 |
-9.75 |
|
Iekārtas un mašīnas |
100.00 |
11.91 |
22.61 |
37.22 |
|
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs |
100.00 |
-47.89 |
-40.00 |
-68.73 |
|
Avansa masājumi par pamatlīdzekļiem |
0.00 |
0.00 |
100.00 |
100.00 |
|
Pamatlīdzekļi kopā: |
100.00 |
-1.18 |
15.48 |
14.11 |
|
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: |
-1.19 |
15.46 |
14.09 |
|
|
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli |
100.00 |
-54.74 |
145.82 |
11.26 |
|
Gatavie ražojumi un preces pārdošanai |
100.00 |
-35.54 |
3.88 |
-33.04 |
|
Avansa maksājumi par precēm |
0.00 |
0.00 |
100.00 |
100.00 |
|
Krājumi kopā: |
100.00 |
-52.44 |
124.68 |
6.87 |
|
Pircēju un pasūtītāju parādi |
100.00 |
-0.46 |
37.32 |
36.69 |
|
Citi debitori |
100.00 |
95.16 |
415.94 |
906.93 |
|
Nākamo periodu izmaksas |
100.00 |
-84.80 |
49.19 |
-77.33 |
|
Debitori kopā: |
100.00 |
-1.99 |
50.95 |
47.94 |
|
Naudas līdzekļi kopā: |
100.00 |
484.12 |
43.06 |
735.65 |
|
Apgrozāmie līdzekļī kopā: |
100.00 |
4.19 |
57.83 |
64.44 |
|
BILANCE |
100.00 |
0.17 |
26.63 |
26.84 |
Analīzejot uzņēmuma aktīvus, var secināt ka apgrozāmo līdzekļu īpatsvars pieaug straujak nekā ilgtermiņa ieguldījumi. Būtiskas izmaiņas novērojamas 2011. gadā.
2010.gadā salīdzinot ar iepriekšejo periodu nematerialie ieguldījumi pieauga par 25 %, tomēr 2011.gada tie samazinājās par 19.92%. Salīdzinot 2011.gada rādītājus ar 2009. gadu tie samazīnājās par 35.93 %.
Pamatlīdzekļi kopumā laika perioda pieauga par 14.11%. Ievērojams pieaugums kategorijā „iekārtas un mašīnas”, tie pakapeniski pieauga par 37.22%.
Kategorijas „zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi” īpatsvars pakapeniski samazinajās par 9.75%. Strauji krita īpatsvars kategorijai „pārējie pamatlīdzekļi un inventārs” – 68.73%.
Krājumi kopumā pieauga par 6.87%.
Pircēju un pasūtītāju parādi pieauga par 36.69%, galvenokārt pateicoties straujam pieaugumam 2011.gadā: pieugums par 37.32%, kaut gan 2010.gadā tie nebūtiski krita – 0.46%. Ļoti noverojamas izmaiņas kategorija „citi debitori” 906.93%. Tomēr uz debitoru gruppas īpatsvara izmaiņām tie stipri neietekmēja, nebūtusikas vērtības dēļ. Debitori pieauga par 47.94%, arī 2011.gada straujo izmaiņu dēļ.
Strauji pieauga naudas līdzekļi, salīdzinājumā ar iepriekšejoperiodu 2010.gada līdz pat 484.12%, 2011.gadā 43.06%. Salīdzinot 2009. ar 2011. gadu pieaugums 735.65%.
Kopēja bilances vērtība 2010.gada pieauga par 0.17%, 2011. gadā par 26.63%. Salīdzinot 2009. gadu ar 2011.gadu kopuma pieaugums 26.84%.
6.2.2.tabula
SIA „Baibiņa’’ bilances pasīvu horizontālā analīze (%)
|
Posteņu nosaukums |
2009. gads |
2010.gads pret 2009. gadu |
2011.gadspret 2010. gadu |
Izmaiņas 2009.-2011 (% punktos) |
|
Pamatkapitāls |
100.00 |
0.00 |
0.00 |
0.00 |
|
Iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa |
100.00 |
34.21 |
112.77 |
185.55 |
|
Pārskata gada nesadalīta peļņa |
100.00 |
342.44 |
54.09 |
581.76 |
|
Pašu kapitāls kopā: |
100.00 |
110.32 |
80.83 |
280.30 |
|
Uzkrājumi kopā: |
100.00 |
-87.77 |
101.39 |
-75.37 |
|
Ilgtermiņa kreditori kopā: |
100.00 |
-9.05 |
27.58 |
16.03 |
|
Aizņēmumi no kredītiestādēm |
100.00 |
-8.20 |
0.00 |
0.00 |
|
Parādi piegādātajiem un darbuzņēmējiem |
100.00 |
-28.73 |
7.97 |
-23.06 |
|
Nodokļi un socialās nodrosināšanas maksājumi |
100.00 |
232.65 |
102.83 |
574.69 |
|
Pārējie kreditori |
0.00 |
100.00 |
64.58 |
98.61 |
|
Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes |
100.00 |
0.00 |
0.00 |
0 |
|
Īstermiņa kreditori kopā: |
100.00 |
-25.45 |
-31.24 |
-48.73 |
|
Kreditori kopā: |
100.00 |
-18.51 |
-3.47 |
-21.34 |
|
BILANCE |
100.00 |
0.17 |
26.63 |
26.84 |
Analizējot uzņēmuma pasīvus, runājot par pamatkapitālu – tas nemainās, pamatkapitāls netiek ne samazināts, ne palielināts.
Analizējot nesadalītu peļņu ar katru gadu tā pieaug, pārskata gada nesadalīta peļņa būtiski pieauga 2010.gadā par 342.44 %, kopuma analīzējāmā laika posmā tā pieauga par 581.76 %. Iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa pieauga par 185.55%. Pašu kapitāls pieaug dinamiski, 2010.gada par 110.32%, 2011.gadā par 80.83 %, kopumā pieaugums 280.30%. 2011.gapeļņa bija mazāka, nekā 2003. gadā (samazinājās par 29.27 %), 2005. gadā attiecībā pret 2004. gadu tā pieaug par 15.67 %, bet nesasniedz 2003. gada līmeni. Kopumā pašu kapitāls pieaug tikai par 6.92 %.
Uzkrājumi kopā samazinājās par 75.37%.
Svešais kapitāls samazinājās par 21.34%. Ilgtermiņa kreditori pieauga par 16.03%. Īstermina kreditori samazinājās par 48.73%. Būtiskas izmaiņas parādījās kategorijā”parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
6.2.3.tabula
SIA „Baibiņa’’ bilances aktīvu vertikālā analīze (%)
|
Posteņu nosaukums |
2009.gads |
2010.gads |
2011.gads |
Izmaiņas 2009.-2011. |
|
Nemateriālie ieguldījumi kopā: |
0.04 |
0.03 |
0.02 |
-0.02 |
|
Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi |
57.43 |
54.46 |
40.86 |
-16.57 |
|
Iekārtas un mašīnas |
17.10 |
19.10 |
18.50 |
1.40 |
|
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs |
0.09 |
0.05 |
0.02 |
-0.07 |
|
Avansa masājumi par pamatlīdzekļiem |
0.00 |
0.00 |
7.76 |
7.76 |
|
Pamatlīdzekļi kopā: |
74.62 |
73.61 |
67.14 |
7.48 |
|
Ilgtermiņa ieguldījumi kopā: |
74.66 |
73.64 |
67.16 |
-7.50 |
|
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli |
5.70 |
2.58 |
5.00 |
-0.70 |
|
Gatavie ražojumi un preces pārdošanai |
0.78 |
0.50 |
0.41 |
-0.37 |
|
Avansa maksājumi par precēm |
0 |
0 |
0.05 |
0.05 |
|
Krājumi kopā: |
6.48 |
3.08 |
5.46 |
-1.02 |
|
Pircēju un pasūtītāju parādi |
16.85 |
16.73 |
18.15 |
-1.3 |
|
Citi debitori |
0.32 |
0.63 |
2.55 |
2.23 |
|
Nākamo periodu izmaksas |
0.69 |
0.13 |
0.12 |
-0.57 |
|
Debitori kopā: |
17.86 |
17.49 |
20.82 |
2.96 |
|
Naudas līdzekļi kopā: |
1.00 |
5.79 |
6.56 |
5.56 |
|
Apgrozāmie līdzekļī kopā: |
25.34 |
26.36 |
32.84 |
7.5 |
|
BILANCE |
100.00 |
100.00 |
100.00 |
X |
Veicot uzņēmuma aktīvu vertikālo analīzi, tika secināts, ka lielāku īpatsvaru no aktīviem ieņem ilgtermiņa ieguldījumi – galvenokārt pamatlīdzekļi, tas ir saprotami, jo produkcijas ražošanai ir vajadzīgs liels skaits dažādu ražošanas iekārtu, mašīnu un ražošanas telpas. Uzņēmumam ir ļoti lielu plātību ēkas. Pēc aprēķiniātiem datiem, redzams, ka 2009. – 2011. gadu laika posmā kategorija „Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi” samazinājās par 16.57 % punktiem, savukārt kategorijas „Iekārtas un mašīnas” un „Avansa masājumi par pamatlīdzekļiem” (kas ir iemaksāts tieši par jauno ražošanas iekārtu” palielinājās par 1.4 un 7.48 % punktiem. Tas nozīmē kā uzņēmums sāk vairāk investēt iekārtas un mašīnas, kas veicinās un pilnveidos ražošanas procesu.
Kopumā ilgtermiņa ieguldijumi samazinājās, attiecīgi apgrozāmie līdzekļi laika posmā pieauga par 7.5 % punktiem. Tas irizskaidrojams ar naudas līdzekļu pieaugumu. Naudas līdzekļi aizņem ļoti mazu īpatsvaru apgrozāmos līdzekļos, jo nauda uzņēmumā atrodas visu laiku apgrozībā, tomēr šajā laika posmā vērojams topieaugums par 5.56 %.
Kategorijas „krājumi” īpatsvars ir diezgan zems un īpašo izmaiņu laika posmā nav novērojams.
6.2.4.tabula
SIA „Baibiņa’’ bilances pasīvu vertikālā analīze
|
Posteņu nosaukums |
2009.gads (%) |
2010.gads (%) |
2011.gads (%) |
Izmaiņas 2009.-2011.(% punktos) |
|
Pamatkapitāls |
0.04 |
0.36 |
0.29 |
0.33 |
|
Iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa |
12.17 |
17.18 |
27.42 |
15.25 |
|
Pārskata gada nesadalīta peļņa |
4.17 |
18.40 |
22.39 |
18.22 |
|
Pašu kapitāls kopā: |
16.38 |
35.94 |
50.10 |
33.72 |
|
Uzkrājumi kopā: |
5.11 |
0.50 |
0.80 |
-4.31 |
|
Ilgtermiņa kreditori kopā: |
33.51 |
30.42 |
30.64 |
-7.18 |
|
Aizņēmumi no kredītiestādēm |
14.26 |
13.07 |
0 |
-14.26 |
|
Parādi piegādātajiem un darbuzņēmējiem |
24.37 |
17.33 |
14.78 |
-9.59 |
|
Nodokļi un socialās nodrosināšanas maksājumi |
0.16 |
0.50 |
0.80 |
0.64 |
|
Pārējie kreditori |
3.97 |
0 |
1.12 |
-2.85 |
|
Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes |
2.24 |
2.24 |
1.77 |
-0.47 |
|
Īstermiņa kreditori kopā: |
45.00 |
33.14 |
18.47 |
-26.53 |
|
Kreditori kopā: |
78.51 |
63.56 |
49.10 |
-29.41 |
|
BILANCE |
100.00 |
100.00 |
100.00 |
X |
Veicot uzņēmuma pasīvu vertikālo analīzi, tika secināts, ka perioda sakumā svešais kapitāls ieņem lielako īpatsvaru nekā pašu kapitāls. Savukārt perioda laika pašu kapitāls kopumā palielinājās par 33.72 % punktiem, attiecīgi kopējo kreditoru rādītājs samazinājās par 29.41 % punktiem. Pašu kapitāls pieaug ļoti strauji, iepriekšējo un pārskata gadu nesadalītas peļņas dēļ.
6.2.5tabula
Peļņas un zaudējumu aprēķina izmaiņas 2009.-2011.gados
|
Posteņu nosaukums |
2009 (LVL) |
2010 (LVL) |
2011 (LVL) |
Izmaiņas salīdz. 2011. ar 2009.g. (%) |
|
Neto apgrozījums |
831585 |
2062006 |
1302797 |
56.67 |
|
Pārdotas produkcijas ražošanas izmaksas |
(567502) |
(1244016) |
(831936) |
46.70 |
|
Bruto peļņa vai zaudējumi (no apgrozījuma) |
264083 |
817990 |
470861 |
78.30 |
|
Pārdošanas izmaksas |
(162361) |
(382367) |
(206170) |
26.98 |
|
Administrācijas izmaksas |
(5193) |
(13260) |
(3411) |
-34.31 |
|
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi |
5411 |
27499 |
3400 |
-37.17 |
|
Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas |
(43297) |
(199201) |
(67150) |
55.09 |
|
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi |
3 |
0 |
2 |
-33.33 |
|
Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas |
(25274) |
(13718) |
(21326) |
-15.62 |
|
Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem |
33372 |
236943 |
176206 |
428.01 |
|
Uzņēmuma ienākuma nodoklis par pārskata gadu |
(245) |
(28621) |
(21054) |
8493.47 |
|
Pārējie nodokļi |
(3363) |
(3904) |
(3921) |
16.59 |
|
Atliktais uzņēmuma ienākuma nodoklis |
0 |
(1498) |
(19544) |
100.00 |
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem |
29764 |
202920 |
131687 |
342.44 |
Ka redzams tabulā, salīdzinot 2011. ar 2009.gadu neto apgrozijums pieaugapar 56.67%, kaut gan pārdotas produkcijas ražošanas izmaksas pieaug lēnāk 46.70%, tas nozīmē, kā izejvielas kļuva lētākas, tāpēc arī bruto peļņa pieauga līdz 78.30%.
Samazinājums novērojams administrācijas izmaksas -34.31%, pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos -37.17%
Pārdošanas izmaksas pieaugapar 26.98%. Arī pieauga pārējas uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas par 55.09%, pārejie procentu ieņemumi un tamlīdzīgi ieņēmumi samazinājās par 33.33%, tomēr to summa ir ļoti nebūtiskā un nekā neietekmēja izmaiņas peļnas vai zaudejuma aprēķina. Procentu maksajumi un tamlīdzīgas izmaksas samazinajās par 15.62%. Būtiskas izmaiņas ieverojamas uzņemumā peļņā: peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem pieauga līdz 428.01%, tādējādi arī ļoti strauji pieauga ienākuma nodoklis par pārskata gadu par veseliem 8493.47%. Tīra peļņa pieauga 342.44%.
Izmaiņas ir ļoti pozitīvas, un tas viss ir pateicoties neto apgrozijuma pieaugumam un to proporcionalo izmaksu samazinājumu. 2009.gadā uzņemums pārdzīvoja ekonomisko krīzi (kura skara visu pasauli), tomēr tagad uzņēmums „atveseļojas” un darbojas progresīvi.
Uzņēmuma finansiālo stāvokli var novērtēt no īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvas viedokļa. Pirmajā gadījumā finansiālā stākokļa novērtēšanas kritērijs ir uzņemuma likviditāte un maksātspēja, t.i. uzņemuma spēja savlaicīgi un pilna apmērā norēkinaties par savām īstermiņa saistībām.
Tabulā autore salīdzina uzņēmuma likviditātes rādītājus.
6.3.1..tabula
SIA „Baibiņa” likviditātes rādītāju analīze 2006 un 2007.gadā
|
Rādītājs |
Formula |
2009 |
2010 |
2011 |
|
Absolūtais likviditātes koeficients |
L1= naudas līdzekļi + īstermiņa vērstpapīri/ īstermiņa saistības |
0.02 |
0.17 |
0.36 |
|
Likviditātes starpseguma koeficients |
L2=naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri + debitoru parādi/īstermiņa saistības |
0.41 |
1.00 |
1.48 |
|
Kopējais likviditātes koeficients |
L3= apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības |
0.55 |
1.13 |
1.78 |
Lielakajā daļā gadījumu visdrošākais likviditātes novērtējums ir pēc naudas līdzekļu lieluma, kurš ir uzņēmuma rīcībā. Lai noskaidrotu, kādu daļu no īstermiņa saistībām var segt nekavējoties, tiek rēķināts absolūtais likviditātes koeficients .
Tabula liecina, ka 2009.gada tas bija ļoti zems – tikai 2%, tomēr uzņēmumā naudas līdzekļi strauji pieauga, arī uzņēmuma spēja segt savas īstermiņa saistības palielinajās - 2010.gada tas sasniedza 17%, un jau 2011.gadā 36%.
Starpseguma likviditātes koeficients parāda, kāda ir uzņēmuma spēja segt savas īstermiņa saistības ar naudas līdzekļiem un iekasējot debitoru parādus. Pēc starptautieskajiem standartiem uzskata, ka šim rādītājam jabūt vismaz 1, to tikai tādā gadījumā uzņēmums reali spēj segt īstermiņa saistības. 2009.gadā tas bija ļoti zems 0.41, tomēr jau 2010.gadā tas sasniedza normas robežas – likviditātes starpseguma koeficients bija tieši 1, un 2011.gadā tas sadniedza 1.48.
Kopumā uzņēmuma likviditāte 2009.gadā bija zem normas robežām, taču 2010.gadā situācijā saka strauji uzlaboties, jo stipri pieauga naudas līdzeklu apjoms. Lai uzlabotu savu likviditāti, uzņēmumā jāveic pastiprināta debitoru parādu iekasēšana un jāsamazina īstermiņa saistību apjoms.
Otrs svarīgākais rādītājs, kas raksturo uzņēmuma maksātspēju ir saistību rādītāji.
6.4.1.tabula
SIA „Baibiņa” saistību analīze 2009. – 2011 gados
|
Rādītājs |
Formula |
2009 |
2010 |
2011 |
|
Saistību īpatstvars bilancē (%) |
saistības/bilances kopsumma*100 |
79.19 |
64.41 |
49.11 |
|
Saistību attiecība pret pašu kapitālu (koef.) |
saistības/pašu kapitāls |
4.74 |
1.84 |
0.98 |
Tabula liecina, ka uzņēmumā ir diezgan liels saistību īpatsvars bilancē. 2010.gadā (64.41%) un 2011. gadā(79.19%) lielāko daļu no uzņēmuma kapitāla veido aizņemtais kapitāls , par ko liecina arī saistību attiecība pret pašu kapitālu. Tas nozīmē, ka uzņēmums ļoti aktīvi izmantoja ārējos finansēšanas avotus, un tas bija pilnībā atkarīgs no kreditoriem un tā finansiālā stabilitāte bija apdraudēta. Pateicoties tam, ka 2011.gada uzņēmums samazināja aizņemta kapitala summu, kā arī parskata gada nesadalītas pelņas pieaugumam, uzņēmumam saistību īpatsvars novērojami samazinajās. Jau 2011.gadā saistību īpatsvars bilancē sasniedza 49.11 %un saistību attiecība pret pasu kapitalu āri novērojami samazinajās.
6.5. Uzņēmuma rentabilitātes rādītāju analīze
Rentabilitāte ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Jo augstāka rentabilitāte, jo uzņēmums darbība ir efektīvāka. To izsaka procentos . Zems rentabilitātes līmenis liecina par uzņēmuma saimniekošanas neveiksmi. To apskata no trīs viedokļiem:
6.5.1.tabula
SIA „Jēkabpils siltums” rentabilitāte par 2009. – 2011.gados.
|
Rādītājs |
Formula |
2009 |
2010 |
2011 |
|
Bruto peļņas rentabilitāte |
(bruto peļņa/neto apgrozījums)*100 |
31.76 |
36.14 |
39.70 |
|
Ekonomiskā rentabilitāte |
(peļņa pirms nodokļiem/aktīvu vidējais atlikums)*100 |
4.48 |
24.64 |
14.61 |
|
Pašu kapitāla rentabilitāte |
(pārskata gada nesadalītā peļņa/pašu kapitāls)*100 |
24.93 |
52.45 |
44.70 |
Apkopojot rezultātus, var secināt, ka uzņēmums ir diezgan rentabils, un ta ienesīgums apskatāmā laika perioda pieauga.
2009.gadā viens neto apgrozījuma vērtība deva 31.76% peļņas, 2011.gadā tas pieauga par 7.94 % punktiem. Uz vienu aktīvu vienības vērtību tika iegūts 4.48% peļņas un tas pieauga par 10.13 % punktiem. Uz vienu ieguldīta kapitāla vienību tika iegūts 24.93% peļnas un tas pieauga par 19.77 % punktiem.
Apgrozības kapitāls- tā apgrozāmo līdzekļu daļa aktīvos (skaidra nauda kasē un bankā, debitoru parādi, krājumi), kura nav segta ar īstermiņa kreditoriem un kura tāpēc jāfinansē vai nu ar pašu kapitālu vai arī ilgtermiņa aizņēmumiem. Palielinoties apgrozījumam, parasti neizbēgami pieaug arī krājumu līmenis un pircējiem izsniegtie kredīti (debitori).
Apgrozāmie līdzekļi vienlaikus atrodas visās finansēšanas stadijās. To nepārtrauktu riņķojumu, kas periodiski atjaunojas un atkārtojas, sauc par apriti.
Apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitāti, var novērtēt ar aprites rādītāju palīdzību.
Otrs svarīgs rādītājs, ir krājumu aprites koeficients, kas tiek izmantots krājumu analīzes nolūkiem. Tas parāda, cik reizes gadā ir apritējis krājumos ieguldītais kapitāls. Rādītājam jābūt pēc iespējas lielākam, jo tad ātrāk norit produkcijas realizācija. Pārlieku zems rādītājs liecina, ka krājumu apjoms ir jāsamazina.1
Liela nozīme ir arī debitoru un uzņēmuma parādu piegādātājiem apritei. Debitoru parādus uzņēmumam ir jāsaņem ātrāk, nekā tiek atdoti parādi piegādātājiem, jo debitoru parādi tie pēc savas būtības ir nesaņemtie naudas līdzekļi, ar kuriem var norēķināties ar piegādātājiem.
6.6.1.tabula
SIA „Jēkabpils siltums” aktivitātes rādītāji par 2006.un 2007.gadu
|
Rādītājs |
Formula |
2009 |
2010 |
2011 |
|
Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficients (reizes) |
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas/ Vidējais AL atlikums |
3.07 |
4.50 |
5.12 |
|
Krājumu aprites koeficients (reizes) |
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas/ Vidējais krājumu atlikums |
14.83 |
24.34 |
34.78 |
|
Krājumu aprites ilgums (dienas) |
(Vidējais krājumu atlikums*360) / Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas |
24 |
15 |
10 |
|
Debitoru parādu aprites koeficients (reizes) |
Neto apgrozījums/debitoru parādu vidējais atlikums |
6.67 |
10.31 |
13.14 |
|
Debitoru parādu aprites ilgums (dienas) |
(debitoru parādu vidējais atlikums*360 )/neto apgrozījums |
54 |
35 |
27 |
|
Parādu piegādātājiem aprites ilgums (dienas) |
(parāds piegādātājiem*360)/pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas |
110 |
58 |
36 |
|
Visu aktīvu aprite (reizēs) |
Neto apgrozījums / bilances aktīva vidēja vertība |
1.11 |
1.82 |
2.54 |
Kā redzams tabulā, apgrozāmo līdzekļu un debitoruparādu aprite uzņēmuma ir diezgan lēna, tomēr šīs rādītājs, kā arī citi aprēkināmie koeficienti uzlabojas.
Krājumu aprites paātrinajums nozīmē, ka uzņēmuma produkcija paliek pieprasītāka, vai uzņēmums saražo tik produkcijas cik ir nepieciešams. Debitoru parādu aprites paatrinajums nozīmē, ka debitori atrāk saka veikt samaksu par saņemto produkciju un mazāk debitoru maksa uz pēcapmaksu. Parādu piegādātājiem aprites ilgums ir gandrīz uz pusi lenāks par debitoru parādu aprites ilgumu.
Rādītājs „visu aktīvu aprite” rāda, cik efektīvi neto apgrozījuma veidošanā tiek izmantoti uzņēmuma aktīvi. Vēlams ja šī koeficenta līmenis ir augsts, tā vērtība ir robežās no 1,0 līdz 2,0, SIA „Baibiņa” visu aktīvu aprites koeficients ir normas robežas, un 2011.gadā tas pat pārsniedza normu.. Visdrīzāk tās ir uz naudas līdzekļu pieauguma rēķina.
Veicot visaptverošo pētijumu par noteiktas firmas stāvokli, nepieciešams pilnībā aptvert visas ražošanas procesa stadijas, kā arī rūpīgi izanalizēt uzņēmuma aktīvus un pasīvus. Tā kā ilgtermiņa ieguldījumi aizņem lielāko aktīvu daļu, pamatlīdzekļu analīze uzņēmumā jāveic ļoti uzmanīgi. Pamatlīdzekļu analīze ļaus mums saprast, vai uzņēmums pašlaik spēj sekmīgi turpināt savu darbību bez papildus ieguldījumiem, jo tie skaitās kapitālietilpīgākie aktīvi. Tāpēc autore, veicot pamatlīdzekļu analīzi, izmantos lielako laika posmu: no 2007. līdz 2011.gadam.
6.1.attēls. SIA „Baibiņa” pamatlīdzekļu vērtība 2007.-2011.gadā, latos
(autores veidots, pamatojoties uz SIA ‘’Baibiņa’’ gada pārskatiem)
SIA „Baibiņa” pamatlīdzekļu kopējā vērtība 2007.-2011.gadā (3.1.attēls) liecina, ka kopējo pamatlīdzekļu vērtība šajā laika posmā 2008.gadā pieauga, līdz 2010.gadam samazinājās un 2011. gadā strauji kāpa augšā. Galvenās izmaiņu cēloņi ir pamatlīdzekļu amortizējamās vērtības norakstīšana, pārdošana un vēlāk to modernizācija.
6.2. attēls. SIA „Baibiņa’’pamatlīdzekļi īpatsvars kopējos aktīvos 2007.-2011. gadā, %
(autores veidots, pamatojoties uz SIA ‘’Baibiņa’’ gada pārskatiem)
SIA „Baibiņa’’ pamatlīdzekļu īpatsvars kopējos aktīvos 2007. – 2011. gadā liecina, ka pamatlīdzekļi aizņem lielāko daļu no kopējiem aktīviem (apmēram 74 %), var secināt ka tie veido galveno materiālo bāzi uzņēmumā, atlikušo vertību aizņem apgrozāmie līdzekļi, un nemateriālo ieguldījumu daļaa ir ļoti zema un nav būtiska īpatsvara struktūrā. Šajā laika posmā ir vērojama pamatlīdzekļu īpatsvara pakāpeniska pazemināšanās. 2007. gadā pamatlīdzekļu īpatsvars kopējos aktīvos sasniedza 79.91%, un 2011.gadā 67.46%.
6.3.attēls. SIA „Baibiņa’’pamatlīdzekļu struktūra pēc veidiem 2007.-2011. gadā,% .
(autores izveidots, pamatojoties uz SIA „Baibiņa’’ gada pārskatiem)
SIA „Baibiņa’’ pamatlīdzekļu struktūra 2007.-2011.gada (3.3.attēls) liecina, ka lielāko daļu no pamatlīdzekļiem aizņem zemes gabali, ēkas un būves, un apmēram 20 % aizņem iekārtas un mašīnas. Tomēr pamatlīdzekļu vērtība pakāpeniski ar katru gadu palielinās, un 2011.gadā arī parādās svarīga kategorija „avansa maksajumi par pamatlīdzekļiem’’. Uzņēmums ir pasūtījis jauno inovatīvo ražošanas iekārtu no Ķīnas, un var pārliecinoši prognozēt, ka 2012. gadā kategorija ‘’iekartas un mašīnas’’ būtiski palielināsies.
6.4.attēls. SIA „Baibiņa’’ kopēja pamatlīdzekļu lietderība 2007.-2011.gadā, koeficientos.
(autores izveidots, pamatojoties uz SIA „Baibiņa” gada pārskatiem)
3.4.attēls liecina, ka kopēja pamatlīdzekļu lietderībā laika posmā no 2007. līdz 2011.gada būtisko izmaiņu nepastāv. Vidēji kopēja pamatlīdzekļu lietderība šajā laika posma ir apmēram 60%. Valdei nepieciešams veikt pasākumus pamatlīdzekļu atjaunošanai, lai paaugstinātu šos koeficientus. Ražošanas iekārtu atjaunošana vai nomaiņa ir samērā sarežģīta problēma, kas saistīta ar daudzu tehnisku, organizatorisku, sociālu un ekonomisku problēmu risināšanu, un pamatlīdzekļu modernizācija var paaugstināt to izmantošanas ekonomisko efektivitāti tikai tad, ja modernizācijas procesā uzlabosies ari uzņēmuma darbības efektivitāte. Autore uzskata, ka ievedot jaunas tehnoloģijas uzņēmums kļūs konkurentspējīgāks, un līdz ar to ienesīgums arī paaugstināsies. SIA „Baibiņa’’ valdei jāinvestē tieši iekārtās.
(autores izveidots, pamatojoties uz SIA „Baibiņa’’ gada pārskatiem)
6.5.attēls liecina, ka salīdzinot 2008. gadu ar iepriekšējo periodu pamatlīdzekļu atdeve nedaudz samazinājās, tomēr ar nākamo gadu tā strauji kāpa augšā, un 2008.gadā krīzes laikā viens pamatlīdzekļu vertības lats deva 1.36 latu neto apgrozījumā – tas ir sliktakais rādītājs apskatamajā periodā, un 2011.gadā viens pamatlīdzekļu vērtības lats deva 3.63 latu neto apgrozījumā – tas ir labākais rādītājs periodā.
Tā kā pamatlīdzekļu atdeves pieaugums nodrošina pamatlīdzekļu ekonomiju, tiek veikta relatīvā pamatlīdzekļu ekonomijas analizēšana, rezultāti ir redzami 3.5.attēlā.
6.6.attēls. SIA „Baibiņa’’ relatīvā pamatlīdzekļu ekonomija 2008. – 2011.gadā, latos.
(autores izveidots, pamatojoties uz SIA „Baibiņa’’ gada pārskatiem).
3.6. attēls liecina, ka krīzes laikā pamatlīdzekļu relatīvās ekonomija uzņemuma principā nebija, 2008.gadā bija negatīvie rezultāti, tomēr 2009.gadā vērojams kāpums, 2011.gadā pamatlīdzekļu relatīvā ekonomija sasniedza 666 964 latu vērtību.
6.7. attēls. SIA „Baibiņa’’ pamatlīdzekļu rentabilitātes līmenis 2007.-2011.gadā, %.
(autores izveidots, pamatojoties uz SIA „Baibiņa’’ gada pārskatiem)
Pamatojoties uz 3.7.attēlu,var secināt, ka apskatāmā periodā sākumā pamatlīdzekļu rentabilitātes līmenis bija diezgan augsts - 2007. gadā sasniedza 125% un 2008. gadā 136%. Tomēr 2009. gadā tiek novērots kritums – tikai 5%, tas ir skaidrojams ar ekonomisko krīzi valstī. Tomēr 2010.gadā vērojama atveseļošanās – 25% un 2011. gadā tas pieauga līdz 36%. Var prognozēt tālāko pieaugumu nakotnē. Uzņēmumā nepastāv tādu pamatlīdzekļu, kuri netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Visi pamatlīdzekļi nodrošina uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstību, tapēc arī nevar rasties negatīvas izmaiņas uzņēmuma darbībā.
6.8.attēls. SIA „Baibiņa’’ pamatlīdzekļu ietilpības līmenis 2007.-2011.gadā, koeficientos.
(autores izveidots, pamatojoties uz SIA „Baibiņa’’ gada pārskatiem)
3.8.attēls liecina, ka 2007.gadā uz vienu realizētās produkcijas apgrozījuma latu pienākas 0.58 lata pamatlīdzekļu vērtības, 2008. un 2009.gadā (krīzes laikā) rādītāji vēl pasliktinājās, kapitāla atdeve bija diezgan zema. 2011.gadā uz vienu realizētās produkcijas apgrozījuma latu pienākas 0.28 lata pamatlīdzekļu vērtības – tas ir labākais rādītājs apskatāmā periodā.
2.5.apakšnodaļas apskatīta analīzes metode netiek piemērota analizējamā uzņēmumā, sakarā ar to ka SIA „Baibiņa’’ nenoteica ražošanas iekārtam plānoto darba laika lietderību.
Autore uzskata, ka analīzes veikšanas nepieciešamība ir ļoti būtiska uzņēmumā vadība, tā palīdzēs sekot kādā stāvoklī atrodas pamatlīdzekļi, noteiks kādus pamatlīdzekļus nepieciešams modernizēt , kā esošie pamatlīdzekļi ietekmē rentabilitati kā arī citi faktori. Tā palīdzēs prognozēt uzņēmumā tālāko darbību un ļaus izvairīties no kļūdām nakotnē. Tas pierāda darba hipotēzi, kā uzņēmuma pamatlīdzekļu analīze ir kā viens no uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas nosacījumiem.
Lai varētu veikt uzņēmuma finansēšanas analīzi, ir jāapskata vai uzņēmuma tiek ievēroti trīs bilances „Zelta likumi”.
6.8.1.tabula
Finansēšanas noteikumu ievērošana SIA „Baibiņa” 2009.- 2011.gados
|
Bilances „zelta likums” |
Aprēķins |
2009 |
2010 |
2011 |
|
1.Ilgtermiņa ieguldījumi jāfinansē ar pašu kapitālu. |
Pašu kapitāls/ilgtermiņa ieguldījumi*100 ≥ 100% |
22.38 |
47.63 |
74.59 |
|
2.Ilgtermiņa ieguldījumi jāfinansē ar pašu kapitālu un ilgtermiņa saistībām. |
Pašu kapitāls + ilgtermiņa saistības/ilgtermiņa ieguldījumi*100 ≥100% |
67.24 |
100.32 |
110.36 |
|
3.Apgrozāmie līdzekļi jāsedz ar īstermiņa saistībām. |
īstermiņa saistības/ Apgrozāmie līdzekļi*100 ≥100% |
180.35 |
129.04 |
56.22 |
Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka uzņēmuma nav ievēroti visi finansēšanas noteikumi. Visos periodos ieguldījumu finansēšanai pašu kapitāls bija nepietiekams, arī piesaistot ilgtermiņa saistības, nebija iespējams finansēt ilgtermiņa ieguldījumus 2009 gadā, tomēr 2010. un 1011.gadā rādītajs sasniedza normas robežu.
2009. un 2010.gadā uzņēmumam bija liela īstermiņa saistību summa, ar kuram pilnība varēja segt apgrozamos līdzekļus, tomēr 2011.gadā vareja segt tikai 56.22%.
Uzņēmumam ir liels ilgtermiņa kreditoru skaits, lai uzlabotu situāciju autore iesaka vairāk izmantot īstermiņa kredītus, un tiesi ar tiem finanset apgrozamos līdzekļus.
7. UZŅĒMUMA MAKSĀJAMO NODOKĻU RAKSTUROJUMS
Jebkura uzņēmuma darbību ietekmē valstī īstenotā nodokļu politika, kas ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības makrovides elementiem, kas var gan bremzēt, gan stimulēt uzņēmējdarbības norisi. vai sniegtajiem pakalpojumiem, un samaksā tajā priekšnodokļa summām.
Uzņēmumam ir liels nodokļu slogs. Tas maksā 8 nodokļus, ieskaitot uzņēmuma riska nodevu:
Nodokļi uzņēmumā „Baibiņa” tiek aprēkināti un maksāti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" [stājas spēkā 01.04.1995.], ka arī speciālajiem nodokļu likumiem, tādiem kā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" [stājas spēkā 01.04.1995.], "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" [stājas spēkā 01.01.1994.], "Pievienotās vērtības nodokļa likums" [stājas spēkā 01.01.2013.], "Dabas resursu nodokļa likums" [stājas spēkā 01.01.2006.], "Par nekustamā īpašuma nodokli" ("LV", 145/147 (860/862), 17.06.1997., Ziņotājs, 13, 03.07.1997.) [stājas spēkā 01.01.1998.], ņemot vērā attiecīgos Ministru Kabineta noteikumus un VID metodiskos norādījumus.
Grāmatveža pienākums ir katram darbiniekam par līdz 31.decembrim nostrādāto laiku izsniegt paziņojumu par aprēķināto, ieturēto un budžetā pārskatīto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tādu pašu paziņojumu nogādāt VID līdz nākošā gada 1.februārim vai iesniegt šīs ziņas kopēja saraksta veidā par visiem darbiniekiem.
Katrai gada laikā atbrīvotai personai kopā ar aizpildītu algu nodokļa grāmatiņu izsniegt arī paziņojumu, un nogādāt VID šo paziņojumu līdz nākamā mēneša 15.datumam.
Saskaņā ar LR likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" darba devējs izdara sociālās apdrošināšanas pieskaitījumus darba atalgojumam un tam pielīdzinātām izmaksām. Sociālā nodokļa līdzekļus uzskaita kontā 573 "Norēķini ar budžetu par sociālo apdrošināšanu." Uzskaite tiek veikta vienā kontā gan līdzekļiem, ko maksā darba devējs, gan tiem, ko maksā darba ņēmējs.
Darba ienākumiem aprēķinātos sociālās apdrošināšanas pieskaitījumus, ko maksā darba devējs, attiecina uz izmaksu konta 731. debetu, bet to daļu, kuru maksā pats darbinieks uz konta 561. debetu (kā ieturējums no algas).
Sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis budžetā tiek pārskaitīts pirmajā algas izmaksu dienā.
Kontā 5710 tiek uzskaitīti "Norēķini par uzņēmuma ienākuma nodokli''. Uzņēmums strādā ne pirmo gadu ar peļņu, tādēļ ir jāmaksā šī nodokļa avansa maksājumus.
Katru mēnesi līdz 15.datumam par tekošo mēnesi jāmaksā budžetā noteiktā summa. Gadam beidzoties tiek sastādīts gada pārskats un aprēķināts faktiskais nodoklis par visu gadu.
Pievienotās vērtības nodokļa uzskaitei pielieto kontu 5721 "Norēķini ar budžetu par PVN".
Priekšnodokļa atskaitīšana pievienotās vērtības nodoklim notiek atbilstoši LR likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izmantojot sekojoso metodi : pēc deklarācijas aizpildīšanas PVN tiek pārskaitīts budžetā līdz 15.datumam par iepriekšējo mēnesi, PVN summu aprēķina kā starpību starp PVN summu, kas aprēķināta par nosūtītajām precēm.7
Uzskatāmi uzņēmuma maksātie nodokļi un nodevas parādīti 7.1. tabulā.
7.1.tabula
SIA „Baibiņa” apriekināto nodokļu stuktūra 2009.-2011.gados
|
Nodokļu veids |
Aprēķināts nodoklis 2009.gadā |
Aprēķināts nodoklis 2010.gadā |
Aprēķināts nodoklis 2011.gadā |
Izmaiņas 2009-2011, %punktos |
|||
|
LVL |
% |
LVL |
% |
LVL |
% |
||
|
VSAOI |
28561.08 |
74.41 |
27291.64 |
56.45 |
46824.93 |
40.66 |
-33.75 |
|
IIN |
5713.65 |
14.89 |
14032.79 |
29.02 |
16941.84 |
15.43 |
+0.54 |
|
Riska nodeva |
119.50 |
0.31 |
137.00 |
0.28 |
175.50 |
0.16 |
-0.15 |
|
DRN |
152.60 |
0.39 |
164.04 |
0.40 |
63.78 |
0.06 |
-0.33 |
|
UIN |
245.00 |
0.64 |
2576.00 |
5.33 |
41641.00 |
37.93 |
+37.29 |
|
UVTN |
228.00 |
0.59 |
228.00 |
0.47 |
228.00 |
0.21 |
-0.38 |
|
NĪN |
3363.00 |
8.76 |
3921.00 |
8.11 |
3904.00 |
3.56 |
-5.2 |
|
PVN |
(27743.00) |
X |
(33321.00) |
X |
(94046.22) |
X |
238.99% |
|
Kopā: |
10639.83 |
X |
15029.47 |
X |
15732.88 |
X |
47.87% |
|
Kopā bez PVN: |
38382.83 |
100 |
48350.47 |
100 |
109779.10 |
100 |
186.01% |
* īpatsvars no kopējas aprēķinatas nodokļu summas bez PVN
2009. gada lielāko nodokļu īpatsvaru no kopējas aprēķinātas nodokļu summas bez Pievienotas Vērtības nodokļa (turpmāk PVN) aizņēma Valsts Sociālās Arosināšanas obligātas iemaksas – 74.41%, arī nākamos analīzējamos periodos šīs nodoklis aizņem lielāko īpatsvaru, tomēr tas strauji samazinās. 2010.gadā tas sasniedza 56.45%, 2011. gadā jau 40.66%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis aizņem otro vietu šajā kategorijā, un laikā posmā īpašas izmaiņas nav konstatētas. Šie nodokļi ir tik lieli, jo uzņēmumā strādā liels darbinieku skaits. Nekustāma īpasuma nodoklis 2009. un 2010.gadā aizņēma apmēram 8%, jo uzņēmumam pieder lielas vērtības razošans ēkas un zeme. 2009.-2010.gadā sabiedrība neinvestēja naudu nekustamā īpašumā, arī šā nodokļu summa gandrīz nemainījās.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis strauji palielinājās salīdzinājuma 2011.gadu ar 2009 – par 37.29%. Tas ir izkaidrojams ar to, ka ekonomiska krīze jau neskar uzņēmumu un tas sekmīgi strādā ar peļnu. Sakarā ar šādu straujo uzņēmuma ienākuma nodokļa summas pieaugumu, citu nodokļu īpatsvars samazinājās, tomēr nozīmīgas izmaiņas vērojamās tikai sociālajās iemaksās – samazinājums 33.75%.
Pārējie nodokļi - Dabas resursu nodoklis, Uzņēmuma ienākuma nodoklis, Uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodoklis ieņem nelielu daļu no kopējas nodokļu kopsummas, kā arī šo nodokļu īpatsvars pakāpeniski samazinās.
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
Pamatojoties uz secinājumiem, autore izvirzīja sekojošus priekšlikumus:
AVOTI
1SIA „Baibiņa” Uzņēmuma uzskaites politika un grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas politika.
2 Pārējie SIA „Baibiņa” nepublicētie materiāli.
3 SIA „Baibiņa” Uzņēmuma uzskaites politika un grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas politika.
4 Pašizmaksas kalkulācijas nepieciešamība uzņēmumā [tiešsaiste] [atsauce 2007. g. 24. janvāris]. Pieejas veids: http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Gramatvediba/faili/pasizm_kalk_nepiec.doc
1 Ē.Trokša . Kursa „Uzņēmējdarbības finanses” materiāli. Rēzekne. 2007/2008.gads
1 Ē.Trokša Kursa „Uzņēmējdarbības finanses” materiāli. Rēzekne, 2007/2008.gads
7 SIA „Baibiņa” uzņēmuma uzskaites politika un grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas politika.
Pasūtījumu pieņemšana
Noliktavas
Ražošanas tehniskā nodrošināšana
Ražošanas cehi
Ražošanas nodrošināšana
Apsardze
Lietvedība
Personāla daļa
Grāmatvedība
Ražošana
Valdes priekšsēdētājs
SIA „Baibiņa” valde