Если у вас возникли сложности с курсовой, контрольной, дипломной, рефератом, отчетом по практике, научно-исследовательской и любой другой работой - мы готовы помочь.
Предоплата всего
Подписываем
1. Socioloģija
Zinātniska pieeja sabiedrības izskaidrošanā
2. Piecas pieejas sociālajiem faktiem
Demogrāfiskā, psiholoģiskā, kolektīviskā, savstarpējo attiecību, kultūras;
3. Socioloģiskās izpētes divi līmeņi:
Mikrolīmenis un makrolīmenis
4. Mikrosocioloģijas teorijas;
Simboliskais interakcionisms, sociālo lomu teorija;
5. Makrosocioloģijas teorijas;
Funkcionālisms, konflikta teorija;
6. Socioloģiskais pētījums;
Hipotēze, apgalvojums par faktu sakarībām;
Teorija, savstarpēji saistītu hipotēžu sistēma;
7. Socioloģisko datu ieguve;
Izlases pētījums, ģenerālais un izlases kopums;
Lauka pētījums;
Vēsturiskais pētījums;
Eksperiments;
8. Socioloģijas pielietojums un zināšanu nepieciešamība;
Valsts un privātās organizācijās;
Socioloģisko metožu pielietojums citās jomās;
Lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija;
Novērtējums;
Socioloģijas zinātneKas ir socioloģija?
Viens no cilvēku izpētes veidiem;
Saprast cilvēku uzvedības dažādus aspektus:
-grupu veidošanos, karošanu, ticību, laulības, vēlēšanas, visus tos procesus, kuros cilvēki ir mijiedarbībā;
Socioloģija ir sabiedrības un sociālo attiecību zinātniska izpēte.
Socioloģijas zinātneZinātniska sabiedrības izpēte, ko nosaka:
-datu iegūšanas metodes;
-datu apstrādes metodes;
-socioloģijas teorijas un hipotēzes;
Kā atsevišķa zinātne socioloģija veidojusies pēdējos divos gadsimtos, mēģinot saprast un izskaidrot dažādās pārmaiņas sabiedrībā, kas bija saistītas ar rūpniecisko revolūciju, dažādu demokrātisku ideju attīstību.
-nabadzība, noziedzība, rūpniecisko pilsētu problēmas u.c.
Dažādi faktiBioloģiskie fakti: elpošana, ēšana, miegs;
Psiholoģiskie fakti: emocijas, mīlestība, naids;
Socioloģiskie fakti: draudzēšanās, darbs, cilvēku grupas;
Kas ir sabiedrība?Kas ir kultūra?
AUGUSTE COMTE1798 – 1857
Ogists Komts tiek dēvēts par socioloģijas pamatlicēju.
O.Komts pirmais mēģinājis ar zinātniskas metodes palīdzību pētīt sabiedrību.
O.Komts uzskatīja, ka ar zinātnes palīdzību var izskaidrot slēptus likumus, kuri vada visas sabiedrības.
Ðo pieeju O.Komts nosauca par Sociālo fiziku, bet vēlāk par SOCIOLOĢIJU.
O.Komts dzimis 1798.g. Francijā., O.Komtu iespaidojuši Francijas revolūcijas izsauktie sociālie un politiskie satricinājumi.
Savos darbos O.Komts asi kritizē Apgaismības laika metafiziskos pasaules uzskatus, kuri bija izplatīti pirmsrevolūcijas laika Francijā, un viņš centās izstrādāt sabiedrības izpētes racionālu pieeju, kuras pamatā būtu zinātniskas metodes, novērojumi un eksperimenti.
O.Komts cerēja, ka šī pieeja, saukta arī par pozitīvismu, nodrošinās praktisku pamatu jaunai un noturīgai sabiedrības iekārtai.
O.Komta pozitīvisma socioloģija sastāv no divām pamata koncepcijām: sociālās statikas un sociālās dinamikas.
Sociālā statika atklāj mijiedarbību starp dažādiem sociālajiem institūtiem. Komtaprāt, sabiedrībā tāpat kā dzīvā organismā, dažādās sastāvdaļas ir harmoniskā mijiedarbībā.
Sociālā dinamika atklāj sociālās izmaiņas, to procesus un likumsakarības. Sociālās dinamikas izpēte ir svarīga lai veiktu reformas vai saprastu dabīgās pārmaiņas sabiedrībā, kas rodas dažādu sociālo struktūru šķelšanās vai saplūšanas rezultātā.
O.Komts ir socioloģijas ideju pamatlicējs, no kurām viena ir zinātnisku metožu pielietojums sabiedrības izpētē un zinātnes praktisks pielietojums veicot sociālas reformas.
Piecas dažādas pieejas sociālo faktu izskaidrošanā
1. demogrāfiskā
demogr. Pēta iedzīvotāju dzimstību, mirstību, migrāciju, dažādu vecuma grupu proporcijas u.c.
2. psiholoģiskā
psih. Pievēršas cilvēkam kā personībai, un no tā izrietošo izturēšanos un attieksmi;
3. grupu, kolektīviskā
cilvēku attiecības grupā, grupas ietekme uz indivīdu uzvedību;
4. savstarpējās attiecības, lomu pieeja
cilvēku attiecībās mijiedarbību nosaka tas, kādas ir viņu lomas. Par lomu tiek saukta izturēšanās, kura tiek sagaidīta no cilvēka, kurš ieņem zināmu pozīciju;
5. kulturoloģiskā
analizējot izturēšanos, pamatojoties tādos kultūras elementos, kā sabiedriskā kārtība tās rakstītajos un nerakstītajos likumos; sabiedrībā pieņemtās vērtības, kas tiek analizēti kā cilvēkus un grupas ietekmējoši faktori.
Socioloģija un citas sabiedriskās zinātnesSocioloģija kā sabiedriska zinātne, kura pēta cilvēku uzvedību un sabiedrisko institūtu funkcionēšanu, ir radniecīga ar citām zinātnēm:
EkonomikaResursi, ražošanas, sadales un patēriņa attiecības
Ekonomika pēta, piem., pirktspēju;
Socioloģija – pirkšanas paradumus;
PolitikaPolitikas zinātnes centrā ir vara,
Politoloģija – varas funkcionēšanas mehānismi;
Socioloģija – attieksme pret varu sabiedrībā;
Psiholoģija
Indivīda kā personības izturēšanās;
Socioloģija – indivīda kā grupas locekļa izturēšanās;
Antropoloģija
Pēta cilvēku paradumus, rituālus un tradīcijas, g.k. dažādas noslēgtas kopienas un sabiedrības;
Makrosocioloģijas teorijasSabiedrības izpēti varam nodalīt divos līmeņos:
mikrosocioloģijas, kura vairāk pēta cilvēku ikdienas dzīves norises, interakciju un mijiedarbību. Mikrosocioloģijas pētījumi ir tādās jomās kā indivīdu izturēšanās un motīvi u.c.
Mikrosocioloģijā ietilpst sociālo lomu teorija, etnometodoloģija, simboliskais interakcionisms.
Makrosocioloģija koncentrējas uz to izturēšanās modeļu izpēti, kas palīdz izprast sabiedrības būtību, tādas struktūras sabiedrībā, sabiedrības institūtus, kā ģimene, izglītība, reliģija, politiskā un ekonomiskā iekārta. Makrosocioloģijas pamatā ir divas teorijas: funkcionālisms un konfliktu teorija.
Funkcionālisms Sabiedrība kā dzīvs organismsSabiedrības skatījums no funkcionālisma viedokļa radies XIX.gs.
Funkcionālisma pamatlicējs ir Herberts SpensersSalīdzināja sabiedrību ar dzīviem organismiem, līdzīgiem cilvēka ķermenim, kurā katram orgānam ir savas noteiktas funkcijas dzīvības procesu uzturēšanai, un kuri savā starpā saistīti kopējā sistēmā.
Funkcionālisms apskata sabiedrību kā organismu, kurš sastāv no dažādām daļām:
militārā; ekonomiskā, medicīnas, reliģijas u.c., katra no tām izpilda savas funkcijas.
Funkcionālisma virzienu attīstījis franču zinātnieks Emīls Dirkheims.
Viņa teorijas pamatā ir ideja, ka ja sabiedrību veido daudzas sastāvdaļas, no kurām katrai ir nozīme tās funkcionēšanā, tad sabiedrības parādības var izskaidrot, analizējot to funkcijas sabiedrības sistēmā.
Dirkheima teorija izskaidro visas sabiedrības parādības, t.sk. devianto uzvedību (novirzes no vispārpieņemtā, noziedzība)
Vēlākie funkcionālisma pārstāvji:
Talkots Parsons
Roerts Mertons
Kingsli DeivissMūsdienu funkcionālisma pamatpostulāti:
1. Sabiedrība ir tās sastāvdaļu sistēma;
2. Sabiedrības sistēmas saglabā stabilitāti, jo tām ir savi iekšējās kontroles mehānismi;
3. Eksistē disfunkcijas, bet tās tiek pārvarētas vai asimilētas;
4. Izmaiņas parasti ir ar pakāpenisku, nevis revolucionāru raksturu;
5. Sociālā integrācija tiek panākta ar vienotas vērtību sistēmas vairākuma atbalstu;
Vērtību sistēma ir sabiedriskās sistēmas stabilitātes pamats. (Dārendorfs)
Konfliktu teorija
Konfliktu teorijas pamatā ir Kārļa Marksa darbi.
Kārlis Markss uzskatīja, ka sabiedrības pamatā ir klasu konflikts.
Klasu konflikts rodas tāpēc, ka cilvēki sadalās dažādās klasēs atbilstoši viņu ekonomiskajam stāvoklim.
Konfliktu teorijas pamatpostulāti:
1. Jebkuras sabiedrības galvenā iezīme ir vara, konflikts un apspiešana;
2. Sabiedrības struktūras pamatā ir vienas grupas vara pār otru;
3. Katrai grupai ir savas kopīgas intereses neatkarīgi no tā, vai to atzīst paši grupas locekļi; dažādu grupu intereses ir atšķirīgas un pretstatā vienas otrai;
4. Kad cilvēki apzinās savas kopējās intereses, viņi var izveidot noformētas apvienības, kā arodbiedrības un partijas;
5. Šķiru konflikts saasinās ja:
-gandrīz visa vara ir dažu cilvēku rokās, bet pārējiem nav gandrīz nekādas;
-tiem, kuri ir bez varas, tiek liegta iespēja to iegūt;
-cilvēkiem ir iespēja brīvi organizēt politiskās grupas;
Literatūra Talkots ParsonsThe Social system, 1951
Politics and social structure, 1969
Roberts Mertons Social theory and social structure, 1957 Emīls DārendorfsClass and class conflict in industrial society, 1959
Mācību literatūra;
Neils SmelzersSociology, 1988
Kultūra Kultūras būtībaKultūra un socializācija
Kultūra un kontrole
Kultūras elementi Starp kultūrām ir neskaitāmas atšķirības- kaut vai salīdzinot ar Angliju (satiksme pa pretājo ielas pusi, cita valoda, uzvedība, ekonomiskie rādītāji u.c.)
Nav arī grūti orientēties šajās atšķirībās, tās saprast, jo likumsakarības ir ļoti līdzīgas.
Visām kultūrām piemīt kultūras universālijas, t.i. kopēji elementi
Dž.Merdoks izdala vairāk kā 60 kultūras universālijas.
Sports
Ķermeņa izdaiļošana
Kopīgs darbs
Izglītība
Apbedīšanas rituāli
Apdāvināšana
Viesmīlība
Asinsgrēks
Joki
Reliģijas rituāli
Seksuāli ierobežojumi
Darbarīku izgatavošana
Kāpēc pastāv kultūras universālijas?
Antropoloģijā ir arī uzskats, ka tie formējušies bioloģisku faktoru ietekmē: divi dzimumi, jaundzimušo bezpalīdzība, nepieciešamība pēc barības, siltuma, dzimuma attiecībām, iemaņu apgūšana u.c.
Grupas identitāte un kultūraKultūras sastāvdaļas
Kultūras četri elementi1.Koncepts
2.Attiecības
3.Vērtības
4.Likumi
1.Kultūras koncepts, priekšstats par kultūru
Valoda glabā daudzus kultūras priekšstatus, tas ir veids, kā noteiktā sistēmā tiek saglabāta cilvēku pieredze.
Dažādās kultūrās pasaule ir organizēta atšķirīgi, atšķirīga ir jēdzienu ietilpība un apzīmējumi.
2.Attiecības
Kultūra ar jēdzienu palīdzību izdala kādas parādības no citu vidus un parāda saistības starp šiem jēdzieniem laikā, telpā un pēc nozīmes, pretstata dažādus jēdzienus vienu otram, nostāda cēloņa-seku sakarībā.
Katra kultūra noformē savu sistēmu, kas atbilst tās priekšstatam par jēdzienu sakarībām reālajā un pārdabiskajā pasaulē, piemēram saskaņā ar kristiešu uzskatu, dievs ir radījis pasauli un ir dažādi postulāti par to attiecībām.
3.Vērtības
Vērtības ir vispārpieņemta pārliecība par cilvēku dzīves mērķiem.
Vērtības ir pamatā tikumības principiem. Atšķirīgas kultūras var izvirzīt dažādas pamatvērtības, un katra sabiedriskā iekārta nosaka, kādas vērtības ir svarīgas, kādas ne.
4.Likumi
Likumi regulē cilvēku izturēšanos atbilstoši vispārpieņemtās kultūras noteiktajām vērtībām.
Likumi ietver aizliegumus, tie parāda sabiedrības vērtības un centienus kontrolēt to ievērošanu.
Kultūra satur priekšstatus, kuri izskaidro, kas eksistē, kas ir iespējams, kā attiekties pret to kas ir un kas ir iespējams, un ko un kā ar to darīt. (W Word Goodenough Goodenough, antropologs)
Visi iepriekšminētie kultūras elementi ir savstarpēji saistīti
W.GoodenoughCulture, language and society, 1981